Rubon
Vakardien man uzdeva jautājumu, vai es zinu, kuru upi kādreiz sauca par Rubon. Tam it kā nebija jābūt vieglam jautājumam, taču pāris minūtes vēlak uzdūros uz divām pavecām grāmatām, kurās itkā bija atbildes. Uzreiz pateikšu priekšā, ka šīs atbildes nav pareizas:
Älteste Geschichte der Deutschen, ihrer Sprache und Litteratur bis zur Völkerwanderung, Johann Christoph Adelung (1806):
Des Marcians Rudon, welcher bey dem Ptolemäus durch einen Schreibfehler Rubon heißt, kann wohl kein anderer Fluß, als die heutige Düna seyn, und daraus konnten die Griechen gar leicht Eridanus machen; entweder von [..], Osten, östlich, der östliche Fluß, oder auch von [..], ein Fluß, stießen, der Fluß Dan, daher auch der Rhodanus.
Die Deutschen dargestellt in der frühesten Vorzeit: aus den dürftigen Quellen der Geschichte und weit umfassenden Thaten, August Hennings (1819):
Den Fluß Rubon, von dem Ptolemäus redet, hält Adelung Für den Rudon, der bey Marcian (einem Geographen des fünften I. H. aus Heraelea) am Pontus vorkommt, und unter dem Rudon verstehet “die Düna”, ans dem die Griechen Eridanus gemacht haben sollen, von [..] Osten, oder, wie Moser meint, von der Ferne.
Kāda tad ir pareizā atbilde? Jāiet jautāt pašam grāmatās minētajam Claudius Ptolemaeus, kurš arī ir pirmais avots, kas min šo nosaukumu. Ptolemejs ir Aleksandrijas zinātnieks, dzīvojis pirmajā/otrajā gadsimtā (Romas Impērijas laikā) un ir interesantes kartes autors – “Tabvlae Evropae”. Šajā kartē skaidri redzamas četras upes – Chrones, Rubon, Turuntus un Chersinus. Tām būtu jāatbilst Pregolja, Nemūna, Venta un Daugava. Tā uzskata arī Karls Eduards von Eihvalds: šajā grāmatā, taču konkrēti kura upe ir kura, nav skaidrības.
Vēl viens variants, ka Turuntus ir Venta, Chesinus ir Daugava: Aaron Arrowsmith, Боднарский М.С.
Citas teorijas un šo nosaukumu pētniecības vēsturi var palasīt latviski šajā 1936. gadā izdotajā Universitātes bukletā.
Līdz galam gan nav skaidrs vai Rubon ir Nemūna vai nav, taču tā pavisam noteikti nav Daugava (kā to apgalvo visai daudzi mūsdienīgāki materiāli). Protams tagad man daudz interesantāks šķiet jautājums, nevis kas ir Rubon, bet kāds bija Ptolemeja Daugavai piešķirtais vārds. Turuntus? Vai tomēr Chersinus? Un kurš pieļāva kļūdu pirmo reizi Rubon piedēvājot Daugavai?
Ilustrācijai kartes.
Papildināts. Atradu Nicolaus Germanius 1467. gada karti, kuru viņš zīmējis precizējot Ptolemeja iesākto. Šajā kartē skaidri iezīmēta Rīga, līdz ar to upju secība ir skaidra:
Papildināts: komentāros Takuzinis min ticamu versiju, kura it kā apstiprinās arī senajās kartēs. Rubo = Nemūna. Ventas = nav. Toruntus = Lielupe. Dvina = Daugava. Gaujas = nav. Chersinus = Salaca.