Velo Rīga

Vakar kāds sabiedrībā relatīvi atpazīstams cilvēks nonāca sociālo tīklu uzmanības lokā, ar skaļiem solījumiem, par velosipēdu aizliegšanu uz trotuāriem. Nebūtu tā, ka viņam šajā jautājumā būtu kāda teikšana, taču nevar jau zināt ar ko viņš čupojas, un daudzi asi reaģēja.
Tagad pirms ķeramies pie bomja un beigtā zirga sišanas, es gribētu piedāvāt veikt eksperimentu. Man nav tik liela sabiedrības ietekme lai ko tādu noorganizētu, ceru, ka to izdarīs kāds lielāka vēriena cilvēks.

Priekšlikums. Vienu darba nedēļu vasarā, visi velosipēdisti brauksim tikai pa ielām. 

Īpaši gribētu izcelt Valdemāra un Čaka ielas, Krišjāņa Barona ielu posmā starp Martas un Tallinas ielām, bet īstenībā – ja runa ir par simtiem velosipēdistu stundas laikā, nav pat jāizceļ kāda no ielām. Efekts droši vien būtu lielisks.

Un tagad pie bomja.

beat_dead_horse2

 

Neeksistējošā problēma

Minētais cilvēks apgalvoja, ka Rīgā esot gana daudz velo celiņu. Protams, jebkurš, kas ir paskatījies kartē vai vienkārši bijis Rīgā, zin, ka tās ir muļķības. Velo celiņu ir trīs, un tas ir aiz matiem pievelkot (daļa no tiem ir vienkārši ceļazīmes uz gājēju trotuāriem). Runāsim tā vietā par to, kāpēc Rīgā celiņu nav vairāk. Tāpēc, ka celiņu plānotāji par daudz grib. Man nav nekas pretī par Skolas ielas tipa veloceliņu, kas ir ar barjerām atdalīts un izvietots kā atsevišķa josla, uz ielas. Taču tas nav nepieciešams (vai iespējams) visur Rīgā. Godīgi sakot, pietiktu ar metru platu, līnijas atdalītu joslu, ielas vai trotuāra malā, atkarībā no vietas pieejamības.

Rīgā ir visai daudz trotuāru, kur bez problēmām varētu izmainīties divas automašīnas (Stabu/Brīvības krustojums līdz Dailes teātris), nesaprotu kāpēc tur šādu joslu nevarētu novilkt ielas pusē. Velosipēds nav tramvajs, izmainīties varēs.

Tas arī neko daudz nemaksātu, salīdzinot ar perfekto infrastruktūru kādu vēlas izstrādāt tad, kad pie mums parasti “būvē” velo celiņus. Būsim reāli – tas ir nereāli.

Šis būtu labs velo celiņu sākums

Velosipēdi ir ļaunuma sakne

Bieži vakar tika piesaukti psihopāti, kas pirms laiciņa youtube bija ievietojuši savu braukšanas stila video. Protams, tādi ir, un viņus vajadzētu mācīt. Bet tādu ir maz. Es nekad neesmu uzbraucis ar velosipēdu cilvēkam, un neesmu arī redzējis, kā to izdarītu kāds cits. Ja gājēji mazāk skatītos uz kājām, nenāktos bailēs lekt, ieraugot velosipēdistu. Ja tu ieturēsi savu ceļu, velosipēdists tevi apbrauks.

Diemžēl gan esmu vairākkārt redzējis, kā cilvēkam uzbrauc automašīna. Iedomājieties, kā izklausītos auto satiksmes aizliegšanas runas, pie pirmā uz gājēju pārejas notriektā cilvēka.

Un starp citu, līdzīgu video netrūkst arī no citiem satiksmes dalībniekiem:

Risinājumi

  • Tur kur Ušakovs sazīmēja zilos velosipēdus uz ielām, novilkt līnijas. Un novilkt vairāk. Uz visām ielām atradīsies kur novilkt – ziemas milzu sniega kaudzes parādija, ka gājēji māk iet arī pa trotuāriem šaurākiem par 10m
  • Lai motivētu uz iepriekšējo punktu, veikt eksperimentu. Visi velosipēdisti vienu darba nedēļu brauc tikai pa ielām.
  • Gājēji – neleciet pa labi/kreisi. Jūs apbrauks.

28 thoughts on “Velo Rīga

  1. Riktīgi kaitina gājeju kustība. goda vārds, pat boti CounterStrike pirmajā versijā pārvietojas loģiskāk, un ja jau tad jau: kāpēc visi gājējo domā, ka pazeminājumi krustojumos ir domāti viņu zilasiņu kājām, nevis ratiem. Grūti savu celi ielocīt par 5 cm vairāk??? Zinot šo, ir diezgan bail braukt pa ielu, jo tie boti lago tonnīgos dzelžos.

  2. Manupraat probleema ir pilniigi taada pati kaa jebkuraa jomaa – savstarpeejas cienjas un toletrances truukums1) CSN skaidri pasaka ka gaajeejs uz ietves ir ‘kings’ (tie kas izmanto sho priekshrociibu ljaunpraatiigi ir kraani) un velobrauceejam uz ietves gaajeejs IR jaarespektee nevis jaamauc ar 25kmph ar tekstu ‘vaacies malaa’ un kaut kaadu ‘pravu kachaashanu’ (diemzheel ir pieredze ar shaadiem)
    2) autovadiitaaji kas brauc pie labaas malas nelaizhot velo garaam ir tieshi taadi pasha kraani kaa gaajeeji, kas mineeti 1. punktaa (nav staasts par variantiem kad celja platums to neljauj.
    3) visa veloambraazha ljoti atgaadina motobrauceeju argumentus dazhus gadus atpakalj, kas visi tika apbizhoti uttutjp. – manupraat motoprobleema ir kljuvusi ar kaartu mazaaka, jo esam iemaaciijushies mazliet vairaak respekteet viens otru (savstarpeeja palaishana, paldies pateikshana utt).

    Liidz ar ko secinaajums manupraat ir viens – vajag savstarpeeji cieniit vienam otru un viss buus tip-top (jautaajums kaa sho ‘aiznest’ liidz visiem gaajeejiem, it sevishkji tiem kas ar velo nekad muuzhaa nav paarvietojushies).

    P.S. viedoklim par velocelinju izbuuvi piekriitu 100%, kaa arii var ta’cu taisiit velocelinjus pietiekami shaurus veidojot t.s. vienvirziena kustiibu (ielu platuma vairaakumaa gadiijumu pietiks)

    1. 1. Nav tāda noteikuma gan, ir atļauts braukt pa trotuāru2. Šauras ielas, ko padarīsi
      3. Velosipēdisti neko nesūdzas. Sūdzas gājēji, ka viņus abižo.

    2. Normund, par #3 “Velosipēdisti neko nesūdzas. Sūdzas gājēji, ka viņus abižo.” – velosipēdisti ļoti pat sūdzas, par to, ka viņus nerespektē autovadītāji. Vājākais vienmēr sūdzas par stiprāko. Normālā, tolerantā sabiedrībā jābūt tā, ka stiprākais izturas ar cieņu un sapratni pret vājāko. Tad arī gājēji nesūdzēsies par velo un auto, un velosipēdisti nesūdzēsies par autovadītājiem.

  3. Man ir vairākkārtēja nelāga pieredze uz Gaisa tilta. Vairākas reizes velosipēdisti ir vairāk vai mazāk spēcīgi aizķēruši mani. Vienreiz arī novēroju volsipēdistu, kurš gājēju pagrūda ar vārdiem “nevari palaist, bļa?!”, lai arī gājējs netraucēja velosipēdistam braukt, sagadījās, ka viņu ceļi šķērosjās vietā, kur ir stabs.
    Mans viedoklis, domāju ir visnotaļ objektīvs, jo vienādi daudz es paŗvietojos gan ar auto, gan velo, gan ar kājām.

    1. Nahuj aizvākt gaismas stabus, pielikt pie tilta malām, vienu no gājēju ietvēm (to kas tuvāka Rīgas Satiksmei) likvidēt par prieku mašinām, paplašināt otrās puses ietvi un iedalīt ričukiem vietu. Nahren tāda padomju tizlība tur vēl stāv?

  4. Nu, ja ar smaidu, tad tajās dienās kad tiltu šķērsoju ar auto, tad vienalga, dienās, kad ar velo, tad lai paliek kā ir, dienās, kad ar kājām, tad aizliegt braukt ar velo, lai stumjas pāri tiltam :)Ja nopietni, tad apzinoties, ka kapitāla rekonsturkcija un ietves paplašināšana un atsevišķa veloceliņa ierīkošana ir nereāla, tad droši vien vajadzētu tos, kuri ir apdraudēti kaut kā aizsargāt no tiem, kas apdraud. viens variants, varbūt ierīkot ātruma slāpējošus valnīšus, lai piespiestu samazināt ātrumu, jo atsevišķi indivīdi tur lejā no tilta braucot pat apsteidz pa brauktuvi braucošas automašīnas.
    Lūdzu, saproti, ka es neesmu ne pret gājējiem, ne velosipēdistiem, ne autovadītājiem. Es pats vienā personā aktīvi pārstāvu visus pārvietošanās veidus. Konkrēto tiltu šķērsoju katru darba dienu vismaz divreiz, dažreiz pat 6 vai 8 reizes dienā.

    1. Vēl piebildīšu, ka šorīt kārtējo reizi novēroju vienu pazīmi, ka Gaisa tilta šķērsošana ne tikai gājējiem liekas bīstama. Pēdējā laikā ejot pāri tiltam kājām gadās novērot, ka daži velobraucēji izvēlas nevis braukt pāri tiltam, bet stiept savus ričukus pāri sliedēm.

  5. Palaidu garām tā visa sākumu, bet atbalsis ik pa brīdim gan ieviļņo no dažādiem draugu lokiem … diezgan daudz visādu kareivīgu viedokļu un brīžam jau pat socportālos parasti rāmu ļaužu diskusiju komentāros kļūst gandrīz kā “Tēvēnetā”, tālab spriežu, ka tēma visnotaļ sāpīga …
    Visādi joki ir gadījušies gan kājām ejot (pāra centimetru attālumā garām palido ‘sportenieks’ un vēl paspēj samanīt, ka vīrs palūr pa padusi, vai neesmu garšļaukus), gan arī normāli braucot ar vello (strēt/dērt|tūristu – nav kur likties un ir divi varianti – nocirst kādam ‘asi’ garām /un cerēt, ka nenoķers sirdstrieku/, vai arī stabs/žogs/automašīna/autouss/siena .. izvēlies tīkamāko) … un pārsvarā gadījumu bīstamās situācijas ir notikušas brīdī, kad kāds kaut kur skrien ‘kā apsvilis’/neskatās, kur iet (gan pats, gan arī citi). Longstoryshort – nenāktu par ļaunu mazliet vairāk savstarpējas cieņas un tolerances, nedaudz vairāk veloceliņu iespēju centrā, nelidot pa trotuāru kā pa treku, un kazi, varbūt pēc gadiem pieciem šī problēma vairs nebūs aktuāla (jo parādīsies kāda cita :D)

  6. Par to gājēju un kingu … CSN saka divas lietas
    17. Pārvietoties pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali, izmantojot skrituļslidas, skrituļdēļus u.tml. sporta vai atpūtas inventāru (tātad, arīdzan veļļuku), atļauts, _ja tas netraucē pārējos gājējus_

    Tātad jā, gājējs var būt gan kings, gan arī krāns (ja tā iedomās), bet viņu traucēt nedrīkst – ciktāl katram tolerances, tas jau cits moments .. līdz šim visur pasmaidot un pateicoties par palaišanu var normāli tikt cauri un neviens neburkšķ (kādēļ gājēji par spīti visiem izvēlas iet tieši pa veloceliņu, kaut gan blakus ir trotuārs, to gan neizprotu).

    224. [..] Netraucējot gājējus un citus ceļu satiksmes dalībniekus, atļauts braukt pa nomali, bet velosipēdu vadītājiem – arī pa ietvi, kā arī šķērsot brauktuvi pa regulējamām gājēju pārejām. Braucot pa ietvi, velosipēda vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību (Te akal varam droši interpretēt), bet, šķērsojot brauktuvi pa regulējamu gājēju pāreju, – ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu (te tā kā būtu skaidrs).

    Runāju ar autoskolas pasniedzēju un viņa viedoklis bija tāds, ka patlaban esot pamatīgs bardaks (+ ķiveres un vestes nav obligātas un vispār no velosipēdistiem jāuzmanās kā no uguns) … Nez vai Uši pietiks ‘politiskās gribas’ sakārtot velolietas .. laikam jau vieglāk ir banānus .. tfu, piedodiet, brīvbiļetes dalīt ..

    Aizrunājos, gult.

  7. Piekrītu autora viedoklim. Vienlaikus – prieks, ka pie mums nav kā Ukrainā, kur tev nemitīgi pīpina garāmbraucēji, lai vācies nost no ceļa uz šaušalīgas nomales un kur tev pilsētās ir jāatkaujas no suņiem

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *