Kaķis ir kukū
Sāksim ar to, ka es skaidri apzinos – kaķis nav ne rotaļlieta, ne mājas aksesuārs, ne izklaides objekts. Kā esmu secinājis, kaķis ir savvaļas dzīvnieks. Tas nav suns, kas klausa pavēlēm, tieši pretēji. Daži protams uzskata, ka kaķis patiesībā ir ļoti gudrs un speciāla dara lietas, lai tevi kaitinātu, lai gan es reizēm šaubos, dažkārt man šķiet, ka kaķis patiesībā vienkārši ir dumjš.
Redz lieta tāda, ka mūsu kaķis izceļas ar neloģiskām darbībām, un pēdējā laikā uzvedas vienkārši izcili. Piemēram – no balkona iespējams pa maliņu tikt pie kaimiņiem. Tur dzīvo suņi. Neskatoties uz to, kaķis uzskata, ka viņam tur vajag doties, un tad, kaimiņa izglābtam, nonākt atkal te atpakaļ. Iespējams kaut kāds kaķa adrenalīna vingrinājums? Cilvēks lec ar gumijām, visādi citādi izaicina likteni, kaķis iet pie suņiem. DAUDZ REIZES.
Tālāk, kaķis izdomā veikt bada streiku. Neēd neko. Nomainam barību – meh – neēdīs arī šo. Ņaud un skatās. Nu sorry, mums nekā cita nav. Okei, paiet diena, sāk ēst tomēr.
Ūdeni kaķis dzer TIKAI no nepiemērotiem traukiem, tas jau laikam ir standartā ieprogrammēta uzvedība. Kaķa ūdens trauku papildināt ir bezjēdzīgi, tas ūdens tikai nonāk atmosfērā atpakaļ, iztvaikojot. To pašu trauku noliekam uz galda – jā, ņammīgs ūdens! Ja rodas iespēja iebāzt galvu puķu podā, tā tiks izmantota.
Kādas pāris dienas atpakaļ kaķis izdomāja, ka ap trijiem naktī ir īstais brīdis rakt bedri zem guļmistabas durvīm. Parkets-šmarkets, bedri vajag. Protams troksnis ir tāds, ka to nevar ignorēt. Atrunāt viņu neizdodas. Apgriežam nagus, uztaisam pie durvīm barikādes. Pusstunda – rok atkal. Okei, nāc iekšā, lai nāk guļamistabā. Neko, vajag no skapja lekt guļošajiem uz sejas, censties apgāzt puķu vāzi, mērķtiecīgi lidot pret balkona stiklu, jo otrā pusē ir kukainis, rīkot spontānās F1 sacensības apkārt istabas perimetram, spēlēties ar guļošo kāju pirkstiem. Izliekam kaķi ārā.
Jārok bedre.