Cenas tīrelis rītausmā
- Cenas tīreļa taka uz Dodies.lv dabas taku kartes
Sestdienu pavadījām lieliski. Diena bija saulaina un silta, beidzot Olivers bija izveseļojies, varējām doties pastaigāties. No rīta aizbraucām uz Ķengaraga promenādi. Ja kāds vēl nezin, tas ir tāds nesen izbūvēts celiņš no gandrīz dienvidu tilta, līdz pat nu jau gandrīz Dārziņiem. Vēl šobrīd būvē tā pagarinājumu līdz dzelzceļa tiltam, un ceru, ka kādreiz aizbūvēs līdz pat Salaspilij. Ja neesat bijuši, iesaku aizbraukt kaut kur tur kur “Lido Krievu Sēta”, un tad ar kājām gar daugavu doties uz Doles pusi. Īpaši siltā un saulainā vakarā pozitīvas emocijas garantētas. Patīkami bijām pārsteigti, ka celiņš nu jau turpinās garām putnu tornim, un turpinas gandrīz līdz rumbulas lidlaukam. Celiņa kopgarums šobrīd sanāk 3Km.
Pēc pastaigas devāmies mājup, nolikām Oliveru pagulēt, padarījām visādus mājas darbus, un tad pēcpusdienā izdomāju, ka jāizdomā kaut kas interesants. Nolēmām Oliveru aizvest pie vecvecākiem, un paši doties sākumā uz kino, un vakarā uz purva laipu.
Kino skatījāmies “Samsara”, Rona Frikes filmu, kuru gaidīju jau vairāk kā gadu. Iesaku pasteigties kamēr to vēl rāda kino, jo šo ir jāredz uz liela ekrāna. Filma ir režisora iepriekšējās filmas “Baraka” stilā. Tā ir bezkomentāru dokumentālā filma uzņemta ar IMAX kameru, kas parāda tādu kā pārskatu par mūsu civilizāciju no visām pusēm. Sākot no kultūras un reliģijas, beidzot līdz tehnikai un ražošanai. Ļoti skaista, apburoša un izbaudāma filma.
Pēc filmas, kas nu jau bija gandrīz pusnaktī, devāmies uz Cenas tīreli. Doma bija, un uz šo man Noru bija jāpierunā, palikt tur pa nakti teltī, un celties uz saullēktu.
Pa ceļam piestājām degvielas uzpildes stacijā lai iegādātos kādas brokastis, nopirkām maizītes, pavērojām smieklīgus večus, kas pirka prezervatīvus ar pamatojumu “mums vajag vislielāko, jo taisīsim kā youtube klipā, pa logu no braucošas mašīnas lai uzpūšās”.
Arī Cenas tīrelī ir dažādas jaukas pārmaiņas – ir pagarināta laipa, pārvietotas barjeras lai būtu vieta auto novietošanai, uzbūvēts vēl viens putnu tornis, salikti jauni stendi. Iesaku arī tur aizbraukt. Cenas tīrelis atrodas šeit.
Vakars bija daudz tumšāks šeit ārpus Rīgas, nekā varētu iedomāties pāris nedēļas pirms saulgriežiem, taču laiks bija silts un mierīgs, lietu nesolīja, un mēs tik soļojām pa jauno laipu, Skaista ezera virzienā. Laipa ir gara, aptuveni 6km. Pie Skaista ezera, kas ir jau kādus divus kilometrus no starta, ir tāda kā platforma ar soliņiem, ideāla vieta daļēji legālai teltij (bija rakstīts, ka nedrīkst kurināt uguni, par telti neko neredzēju gan). Bija jau pusē divi kad teltī varējām līst iekšā, un modinātājs bija uzlikts uz četriem – pusstundu pirms saullēkta. Ja platforma neizrādītos piemērota, ir jau vēl veseli divi torņi kur varētu nakšņot.
Pamodāmies vieglāk nekā biju domājis. Liels bija mans pārsteigums, kad tad, kad ar fotoaparātu sāku apzināt potenciālās bilžu vietas, satiku vēl vienu tādu pašu trako – ar fotoaparātu un velosipēdu. Kā pēc tam secinājām, redzot šo džeku uz šosejas, uz turieni viņš bija atbraucis ar velo. Laikam gulēt nebija vispār gājis, jo brauca no Rīgas.
Lieki teikt, ka fikso ideju nenācās nožēlot. Saullēkts tādā smukā vietā kā Cenas tīrelis ir neaprakstāms pasākums. Iesaku izmēģināt.