Velo 130

Tā kā brīvdienās solījās būt lielisks laiciņš, piekritu Raimonda aicinājumam (es pat nezinu, varbūt es pats uzprasījos?) braukt līdzi pa Latvijas laukiem, pagarā viendienas velo tūrē. Tā kā tieši biju saņēmis jauno telti, pierunāju viņu vakarā palikt nakšņot, lai arī diži lielas vajadzības pēc tā itkā nebija.
No rīta pamodos gluži kā uz darbu, sapakoju pusdienas, un devos ceļā. Vēls pavasaris ir mans mīļākais laiks. Viss zied un ir svaigi zaļš, vēl nav noklāts ar putekļiem, vai pāraudzis nezālēm. Laiks jau agri no rīta bija vairāk nekā silts, un jau nojautām, ka diena būs karsta. Tas protams nebija pārspīējums, jo manuprāt šī bija ja ne pirmā, tad otra karstākā diena šogad. Vietām uz grantētiem ceļiem bija izcili pannas apstākļi, un šķita, ka tūlīt tūlīt iestāsies lūzums, bet uz to brīdi sāka apmākties, un enerģija atgriezās.

Brauciens bija lielisks! Detalizēti par apmeklētajām vietām neko stāstīt nevaru, jo sekojām kādam ģeoslēpņa vajadzībām veidotam maršrutam, taču teikšu vienu – sen biju gribējis atkal doties tieši šādā velo izbraucienā. Lauki, pļavas, meži, gandrīz neviena asfalta posma, ideāls laiciņš – pasaka. Pēcpusdienā uznāca pamatīgs negaiss, šim tuvojoties bija tāda ielenktības sajūta – no visām pusēm nāk lielie melnie mākoņi, zibeņo arvien vairāk un vairāk (Raimond, tev taisnība, 343m/s un 1236km/h. Man šķita tūkstotis dēļ tā km/h). Ļoti ceru, ka šī vasara būs silta, un šādus, vai pat vairāku dienu braucienus varēs atkārtot. Nākamo bloga rakstu rakstīšu tieši par velo tūrisma maršrutiem, tā ka tālu prom neejiet.

Šīs dienas maršruts lika mums sekot dažādiem ikdienas objektiem, stabiem, būdām un transformatoriem, nekādu dižo apskates objektu nebija, bet iespējams tā tikai labāk – bijām nost no civilizācijas un apkārt valdīja miers. Negaiss ātri pārgāja, nožuvām pavisam īsā laikā, un secinājām, ka pēc tāda brauciena un salīšanas, pat kilograms banānu čipsu ir baudāmas pusdienas.

Paguvām pārkarst, izripināties, izstumties, saēsties saldējumu, nodubļot kājas un saelpoties lielu daudzumu svaiga gaisa.

Kopumā nobraucām 130 kilometrus. Nakts teltī (vismaz man) bija ērta un mierīga, lai arī vienu brīdi sākās tāds lietus, ka sāku uztraukties par jaunās telts izturību, taču viss beidzās laimīgi.

small-DSC_2752

small-DSC_2753

small-DSC_2754

small-DSC_2755

small-DSC_2762

small-DSC_2763

small-DSC_2768

small-DSC_2769

small-DSC_2771

small-DSC_2775

small-DSC_2776

small-DSC_2777

small-DSC_2779

small-DSC_2783

small-DSC_2786

small-DSC_2787

small-DSC_2788

small-DSC_2789

small-DSC_2795

small-DSC_2800

small-DSC_2801

small-DSC_2802

small-DSC_2808

small-DSC_2811

small-DSC_2827

small-DSC_2834

small-DSC_2838

small-DSC_2849

6 thoughts on “Velo 130

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *