Zagreba
Pirms kādas nedēļas biju komandējumā uz Zagrebu. Tur notika kārtējā konference par mūsu produktiem, atnāca pāri 900 cilvēkiem, novadīju arī savu atklāšanas prezentāciju, kā arī lielu daļu no viņiem reģistrēju kā atnākušus.
Horvātijā biju jau vienreiz bijis, tai braucot cauri no Serbijas puses, taču galvaspilsētā biju pirmo reizi. Tā kā šoreiz bija pat vesela brīva diena, tad pilsētu sanāca apskatīt visai pietiekami. Atradām ap divdesmit ģeokastēm, bijām visos daudzmaz nozīmīgajos apskates punktos, un guvām aptuvenu priekštatu par Horvātijas galvaspilsētu. Pilsēta visai jauka, taču speciāli šurp nebrauktu. Ir viens brīdis, kad visas eiropas pilsētas sāk izskatīties vienādas, un šo pilsētu apmeklēju jau stipri pēc tā brīža iestāšanās. Tāpēc pilsēta atgādināja Vroslavu, vai ko tamlīdzīgu.
Brauciens uz un no Horvātijas bija visai interesants – sēžam RIX un gaidam lidojumu, kad internetā pamanām, ka Frankfurtes lidostā reisus atceļ vienu pēc otra, un tā lidmašīna ar kuru mums no RIX paredzēts lidot uz FRA, pat nav pametusi Vāciju. Izrādās, Frankfurtē sniegputenis, un nekas nelido. Kavējas, kavējas – beigās saprotam, ka neviens nekur nelidos. Pēkšņi zvans no laipnas Lufthansa pārstāves, “kur esat, sēžat pie geita? Nav problēmu, atnāciet uz biroju, iedosim jums lidojumu caur Vīni”. Birojā gan iedeva lidojumu caur Cīrihi, bet galamērķī mēs nonācām laicīgi, atšķirībā no no-frills kompānijas Air baltic, kuras reisi vienkārši tika atcelti.
Atpakaļceļā no Horvātijas uz Frankfurti gan tikām, bet ne bez piedzīvojumiem. Pirms izlidošanas lidmašīnu nācās appūst ar pretledus šķīdumiem, zaļu un sarkanu, uz šo pasākumu nācās pat lidmašīnai stāvēt rindā. Pēc procesa izveikšanas gandrīz jau devāmies uz pacelšanos, kad pilots visiem pastāstija joku “ziniet, man likās, ka visi zin, ka lidmašīnām ir divi spārni, bet laikam ne pretledus ķīmijas komanda”. Devāmies atpakaļ uz procedūru, stāvēt rindā vēlreiz.
Tā jau smuka pilsēta. Ir bildes.
