Lima, Peru (otrā daļa)

Pasākums Limā notiek veiksmīgi, ir daudz apmeklētāju un visi apmierināti. Vienu vakaru tusējam ar jautriem Argentīniešiem, tad dodamies vakariņās uz kādu paziņu norādītu ēstuvi. Viesnīcas taksists, vai nu laba prāta motivēts, vai uzpirkts, mūs aizved uz citu ēstuvi un aiztinas, taču izrādās, ka arī tur ir labi. Paēdam superīgu tunča steiku un atzīmējam veiksmīgi noslēgto pirmo dienu.
Otrajā pasākuma dienā viss daudz mierīgāk. Kad viss ir beidzies, dodamies pastaigā uz okeānu. Protams virzienā, kur atrodams pilsētas vienīgais ģeoslēpnis. Mistērijas puzli esmu atrisinājis jau hotelī, tā kā atliek tikai atrast kastīti. Saulriets no klints malas ir dievīgs. Cilvēki atpūšas parciņos, laiž radio vadāmus planierus, gaisā jūtams miers.

Dodamies gar krastu tālāk uz kastes pusi, pa ceļam sākam satikt zombijus. Jā, esam visai pārsteigti, bet zombiju kļūst atvien vairāk un vairāk. Izrādās, stadionā notiek kaut kāds lokālais zombiju saiets, vai arī resident evil cosplay, jo no turienes gāžas ārā simtiem labi nokrāsotu zombiju, un viņiem pakaļ dzenas realistiski ietērptas armijas vienības. Skati ir vienkārši lieliski, bet ir jau tumsa, un es tā arī neko nenofotografēju. Kastīti izdodas atrast, pat neskatoties uz zombijiem. Atpakaļ dodamies ar visai apdriskātu taksometru, joks par “nākamā pietura – angārs, un onkuļi ar ieročiem” jau sāk novecot, bet tāpat nonākam hotelī.

Jānosit laiks līdz deviņiem vakarā, kad sarunāts brauciens uz kādu īpašu pasākumu (tobrīd vēl nezināmu, jo turp mūs vedīs vietējie paziņas), tāpēc, atkal jau vienīgie, sēžam bāra dīvānā un runājam par filmām, grāmatām, ceļojumiem un laiks paskrien nemanot. Pasākums, uz kuru tiekam aizvesti, patiesībā nav tūristu atrakcija, bet gluži vai autentisks kultūras nams. Vakara vadītājs piesaka vietējo šlāgergrupu, uz deju grīdas nāk gan tantuki, gan jauni pārīši. Visi griežas dejā, daži tik aizgrābti, ka emocijas burtiski iedvesmo. Ik pa brīdim uzstājas fantastiski peruāņu dejotāji, ar dažādiem vietējās kultūras priekšnesumiem – šķietami nebeidzamā dejā griežas gan meitenes, gan maskoti nezvēri, gan interesanti tērpušies tautu dēli. Tūristus neredz, un ēdiens ir parasts, esam visai autentiskā vietiņā. Pēc pārslogotām divām dienām, esam jau ļoti saguruši, un kad nosit pusnakts, atvainojamies, ka miegam ciet, un dodamies atpakaļ. Pilsētas nakts pašaujas garām taksometra logiem, un ielīdis gultā burtiski izslēdzos.

Nākamā diena mūs sagaida ar vēlām brokastīm, ātru pakošanos, un ātru plānošanu – ko darīsim pirms lidojuma? Dodamies uz konsiērža norādītu vietu kartē, kur jābūt tādam kā tirdziņam, kas gan izrādās kiosku kolekcija zem jumta, kurā ņem kredītkartes. Nebija tas ko iztēlojāmies, taču suvenīriem derēs. Sapērkam peruāņu stila Čullo cepures un visādus niekus, pastaigājam pa rajonu. Liela daļa no Limas atrodas uz tādas kā klints, un visur no šīs klints paveras lieliski skati. Padzeram kafiju, pastaigājam pa rajonu, un jau pienāk laiks doties atpakaļ.

Kopumā Lima šķita draudzīga un patīkama pilsēta. Sakārtota un tīra. Nebijām visur, bijām tikai dažos rajonos, un ļoti žēl – bet redzējām tikai tos. Peru noteikti ir daudz ko redzēt, gan jau kādreiz atgriezīsimies, lai apmeklētu kalnus, džungļus, machu picchu un pārējo.

Kā jau parasti, bilžu galerijas atrodamas šeit.

4 thoughts on “Lima, Peru (otrā daļa)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *