Park n Ride
Tā kā Olivers ir sācis iet bērnudārzā (kas gan laikam būtu atsevišķa stāsta vērts), mūsu darbā nokļūšanas paradumi arī ir mainījušies. Kā jau visiem ir zināms, rīti uz ielām ir sastrēgumu haoss. Visi brauc uz darbiem, visi ved bērnus uz skolām un bērnudārziem. Ja es ceļos pusseptiņos viens pats, un braucu uz darbu ar velosipēdu – bez piecpadsmit astoņos esmu darbā. Ja es vedu Oliveru uz bērnudārzu ar auto – darbā esmu pēc deviņiem. Tas nekādi nav normāli, tāpēc izmantojam sev personalizētu Park’n’ride sistēmu, ko iesaku apsvērt visiem vecākiem.
Bērnudārzs atrodas tepat pārdaugavā, tāpēc Oliveru aizvedam līdz bērnudārzam salīdzinoši īsā laikā, tad no automašīnas noņemam velosipēdus, un dodamies uz darbu ar tiem. Godīgi sakot, pāri Daugavas tiltiem par ar kājām būtu ātrāk aiziet ap šo laiku. Galvenais, ka nevar jau īsti arī braukt citā laikā, jo bērnudārzā nevar būt agrāk kā astoņos, vai vēlāk kā deviņos – tāpēc arī visi vienlaicīgi atrodas ielās. Un ar šādu velosipēda elementu mūsu braucienā, darbā esam stipri ātrāk nekā ar auto.
Šī sistēma piespiež mūs sevi uzturēt formā, pat mēreni draņķīgos laika apstākļos. Pa taisno no gultas kāpt uz velosipēda ir grūtāk, nekā jau pēc iznākšanas no bērnudārza. Esi pamodies, un laika apstākļi vairs neizskatās tik draudīgi kā no rīta pa logu.