Velo ķivere
Vakardien braucot uz darbu veicu nelielu statistikas eksperimentu, un izskaitīju 41 cilvēku bez velosipēdu ķiverēm, un 5 cilvēkus ar tām.
Šorīt atkal tam nedaudz pievērsu uzmanību, un ievēroju sakritību. Tāpat kā vakar, visus braucējus ķiverēs novēroju brauciena sākuma posmā. Hmm. Pirmkārt – loģiski ir agrāks kā beigu posmā. Itkā jau nekādu pārsteigumu, cilvēki kas brauc tepat aiz stūra pēc bulciņām diez vai izbrauks septiņos, tik agri brauc cilvēki uz darbu. Jo agrāks rīts, jo lielāki velo fanātiķi ir sastopami.
Otrs variants – sākuma posmā es braucu pa marķēto velo celiņu – vai iznāk, ka apzinīgākie velosipēdisti pieturās pie velo celiņiem? Varbūt ja Rīgā būtu vairāk marķēto velo celiņu, vairāk cilvēku neapzināti vēlētos identificēties ar šo subkultūru, un valkātu ķiveres? Galu galā, tas būtu dubulti izdevīgi, jo velo celiņš, kas kā uz Skolas ielas ir izolēts no braucamās daļas, ir daudz drošāks velosipēdistam, kur nu vēl ja viņš braucot pa šādu īpaši paredzētu zonu vēl sāk sapņot par ķiveri.
Bet kāpēc vispār vajag ķiveri? Izskatās, ka taču vairums brauc bez. Es arī savus desmit gadus braucu bez ķiveres, lai arī ik dienas dodos cauri centram, un dienā nobraucu nedaudz virs divdesmit kilometriem. Esmu gan arī kritis un pārsitis galvu, bet pat pēc tā es nenopirku ķiveri.
Bet tomēr – pienāk laiks, kad sāc novērtēt savas smadzenes un nepieciešamību pēc tām. Ir pat ķiveru ražotājs, kura sauklis ir “I love my brain”.
Kā izvēlēties ķiveri, un kāda atšķirība starp tām?
Realitāte ir tāda pati, kā ar apdrošināšanu, bērnu auto krēsliņiem un mājas signalizāciju: 99% no laika ķiverei ir absolūti nulle funkciju. Tā nedod itin neko. Tās vienīgā loma, ir atrasties uz tavas galvas brīdī, kad ar pilnu spēku tevī ietrieksies divas tonnas metāla un stiklu, vai kad tu katapultēsies priedē ar pieri pa priekšu. Līdz ar to, tos 99% no laika ķiverei ir jābūt ērtai, vieglai un nemanāmai priekš valkātāja, jo tā neko nedod. Bet kad tomēr pienāk tas brīdis kad ķiveri vajag, tai jābūt spējīgai absorbēt masīvu triecienu.
Smukās un “stilīgās” ķiveres ir bezjēdzīgas. Vienīgie faktori ir ērtums, un drošība tajā VIENĀ (es ceru ka nevienā) gadījumā.
Redzu daudzus ar katliņu stila ķiverēm galvā. Šīs ķiveres vairāk ir piemērotas skeitparkiem un skrituļslidotājiem. Tās neelpo, tajās ir karsti, un tās nav drošas pret nopietniem triecieniem. Ceļam vai mežam piemērotās ir tās, kuras mūsu vakardienas sarunā Liene nosauca par “klasiskajām” ķiverēm. Tās ir ļoti vieglas un ērtas, tajās ir milzīgs daudzums ar gaisa ceļiem, un tās ir konstruētas lai stratēģiskās vietās sadalītos, absorbējot triecienu.
Galu galā atgādināšu vēlreiz – ķivere nav domāta lai pasargātu no beisbola nūjas vai nejaušas ieskriešanas stabā. Tā būs tava pēdējā cerība palikt dzīvam, sastopoties ar šķautnainu, divas tonnas smagu dzelzs gabalu, kas lidos tev virsū milzīgā ātrumā.