Lāču blīvums
Rumānijā esot koncentrējušies puse no Eiropas lāčiem. Izskatās, ka nakšņot mežos ārpus kempingiem ir visai riskants pasākums. Un pļavas arī neesot labākas – tur klaiņojot palieli bari ar aitu suņiem, kas aizstāv aitu ganības. Bet kā jau parasti pirms atvaļinājuma, viss izskatās tik neskaidri un tik draudīgi, vēl tikai dažas dienas un viss izrādīsies pavisam savādāk. Šī neskaidrība ir viena no ceļojumu labākajām pusēm – tu itkā brauc uz baltu miglas klātu laukumu, un brauciena laikā viņu attīri un iekrāso spilgtās emociju krāsās. Un pat brīžos kad viss ir apnicis, ir slikts laiks, viss plāns ir izgāzies, un vēl saplīst auto – jāatceras, pēc gada tas jau būs pārkvalificējies par “piedzīvojumu”.
Uz kurieni mēs īsti brauksim – pat man nav skaidrs. Nekad neesam ar bērniem braukuši tādu attālumu, tāpēc vadīsimies pēc situācijas. Ja viss būs vienkārši ideāli, un ripos viegli, dosimies arī uz Moldāviju vai Serbiju (metīsim monētu), ja ne – arī Rumānijā ir daudz daudz ko redzēt.
