Lāču blīvums

Rumānijā esot koncentrējušies puse no Eiropas lāčiem. Izskatās, ka nakšņot mežos ārpus kempingiem ir visai riskants pasākums. Un pļavas arī neesot labākas – tur klaiņojot palieli bari ar aitu suņiem, kas aizstāv aitu ganības. Bet kā jau parasti pirms atvaļinājuma, viss izskatās tik neskaidri un tik draudīgi, vēl tikai dažas dienas un viss izrādīsies pavisam savādāk. Šī neskaidrība ir viena no ceļojumu labākajām pusēm – tu itkā brauc uz baltu miglas klātu laukumu, un brauciena laikā viņu attīri un iekrāso spilgtās emociju krāsās. Un pat brīžos kad viss ir apnicis, ir slikts laiks, viss plāns ir izgāzies, un vēl saplīst auto – jāatceras, pēc gada tas jau būs pārkvalificējies par “piedzīvojumu”.

Uz kurieni mēs īsti brauksim – pat man nav skaidrs. Nekad neesam ar bērniem braukuši tādu attālumu, tāpēc vadīsimies pēc situācijas. Ja viss būs vienkārši ideāli, un ripos viegli, dosimies arī uz Moldāviju vai Serbiju (metīsim monētu), ja ne – arī Rumānijā ir daudz daudz ko redzēt.

Transfagarasan, Romania by Laszlo Mag (laszlomag) on 500px.com
Transfagarasan, Romania by Laszlo Mag

10 thoughts on “Lāču blīvums

  1. Zagreba ir tīri forša pilsēta. Man pēc sajūtām likās, ka tā varētu justies Rīgā pēc gadiem 3-5. Savukārt Bosnijā sajūta ir tāda kā Latvijā bija gadus 5-10 atpakaļ, t.i. neiesaku uz to pusi braukt, ja gribas atpūsties.

  2. Es biju visās bijušās Dienvidslāvijas valstīs, un gan ļoti iesaku braukt uz Bosniju!! (tur ir ļoti skaisti, un vieta kur satiekas East and West), neiesaku tikai uz Maķedoniju/Kosovo.

  3. Tikko, tikko biju gan Melnkalnē, Bosnijā un Albānijā, gan Kosovā un Maķedonijā. Pirmās trīs ir manas absolūtās favorītes visas Eiropas kontekstā. Pēdējās divas bija vērts redzēt kaut vai tikai tādēļ, lai pēc 10 gadiem varētu aizbraukt vēlreiz un redzēt, kā un cik ātri viss attīstās.Labu jums braucienu!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *