GMO problēmas
Kāpēc ir tik negatīva attieksme pret ĢMO?
— Kristaps Skutelis (@krizdabz) May 17, 2012
Daži mani draugi zinātnieki par ĢMO ir labās domās, jo pie tā strādā un zin kas tas ir. Tāpēc uzreiz tiksim pāri pirmajai no divām galvenajām problēmām – teorijā ĢMO ir ļoti daudzsološs, bet ir visādi traucēkļi, un visus tos var apvienot zem saukļa “ar lielu varu nāk liela atbildība”. Pirmā atbildība ir veselība – ĢMO (Ģenētiski Modificēti Organismi) nav tik sena tehnoloģija, lai tā būtu labi izpētīta attiecībā uz cilvēka veselību, un eksperiments notiek uz patērētāju rēķina, jo produkts nonācis tirgū pirms galēja sprieduma. Zinātnieki protams atbalsta to teorētisko potenciālu, jo tik tiešām tehnoloģija ir fascinējoša, un nonākot pareizās rokās, tai ir liela nākotne. Tāpēc no pirmā iemesla “nav izpētīta ietekme uz veselību” nonākam pie otrā – kāpēc nav?
Otrais punkts ir – komercija, bizness un “nepareizās rokas”. Sākotnēji ĢMO proponenti soliīja pasaules bada atrisinājumu, lētu ēdienu un mieru virs zemes. Bet nekā, ĢMO ir dārgs un kontrolēts. Tieši tā, ĢMO ir tehnoloģija, kuru tāpat kā visu citu intelektuālo īpašumu tirgo un pārdod, un beigās tā visa pieder lauksaimniecības tehnoloģiju gigantam Monsanto, kas ir “nepareizās rokas” jēdziena absolūtā definīcija. Pēc viņu darbības metodēm spriežot, sliktāk būtu tikai ja ĢMO tehnoloīģijas piederētu Hitleram.
Labi šīs problēmas ir aprakstītas filmās Michael Clayton un Food Inc. Īsumā – kad visi graudu ražotāji pieder vienai firmai, un tā tirgo tikai ĢMO sēklas, tev ir iespēja pirkt tikai vienas sēklas. Šīs sēklas satur Monsanto piederošu tehnoloģiju, un to (surprise surprise) ir aizliegts pavairot. T.i. ja tu nākamajā gadā gribētu sēt labību no graudiem kas izauga, nekā nebija – autortiesību pārkāpums, gluži kā mūzikas pasaulē. Tev jāpērk jaunas sēklas katru gadu. Ja tavas sēklas ar vēja un putnu palīdzību iesējušās kaimiņu laukā, kas neizmanto ĢMO sēklas, viņa raža tiek samaitāta (skat punktu “veselība”), kā arī pie viņa durvīm klauvē Monsanto, un liek maksāt par nelegālu tehnoloģiju lietošanu (atkal kā mūzikas pasaulē). Indijā dažus gadus atpakaļ sākās vilnis ar zemnieku pašnāvībām, jo ĢMO sēklas tika sapirktas neizlasot līgumu, un zemnieki nespēja maksāt katru gadu par jaunām sēklām.
Ja vēl par veselības ietekmi domas pagaidām dalās un konkrētu pierādijumu nav, Lielā Brāļa Monsanto ietekme ir fakts, jo jau šodien tiem pieder visa lauksaimniecības industrija amerikā, un – arī lielas kompānijas eiropā. Piemēram Monsanto draugs un cits Hitlerisks monstrs “Cargill” (kāpēc tas ir monstrs, skat Food Inc) Latvijā tirgo eļļu Risso (tā gan nesatur ĢMO).
Īsi sakot, mums būtu jāpriecājas, ka ĢMO nav atbalstīts Eiropas Savienībā (atļauts ir audzēt tikai Rapšus, Soju un kartupeļus priekš cietes, kā arī tas viss obligāti jāmarķē), un laukos vēl atļauj stādīt kartupeļus no pagājušās ražas, un nav jāparaksta līgums, ka katru nākamo rudeni tu pirksi jaunus ĢMO kartupeļus par 3x lielāku cenu