Latvia

Cik dažādi mēs esam

Mēs jau visi iedomājamies, ka esam normāli, un ka apkārtējie ir savādāki. Lai ko es nepaņemtu par piemēru, vienmēr atradīsies grupas ar cilvēkiem, kas teiks – bet kas tad tur īpašs, un minēs kādus labākus piemērus. Bet reizēm tas sāk tik ļoti krist acīs, ka nespēju neuzrakstīt – es tiešām jūtos kā nenormāls, jo sekojošais šķiet ir latvijas standarts. Piemēram bijām ar bērnu aizgājuši pastaigāt pa dabas taku. Taka smuki iekārtota, marķēta, ar kartēm un informatīvajiem stendiem. Pie bērnu laukuma sastapām interesantu kompāniju. Starp četriem pieaugušajiem bija aptuveni trīs gadus vecs bērns, taču pieaugušie visi kā viens bija smagā reibumā, lauza dažādus spēļu laukuma rīkus, runāja vienkārši neiedomājami spēcīgā leksikā (anālais sekss bija tikai maigākais no tā ko es te varu uzrakstīt), nepārtraukti vāļājās pa zemi, viens iegāja krūmos pavemt, pa jokam uzkāvās – uzvedās kā normāli dzērāji. Un tur pat bērns. Video šo visu tik labi neattēlo, jo nesaņēmos pafilmēt vairāk.
[youtube http://youtu.be/QQ5EcRit_74]

Līdzīga kompānija bija arī tramvajā, kad braucām uz zoodārzu (tie gan bija skaidrā). Viņi brauca bez biļetēm un veica visādus interesantus manevrus lai izvairītos no kontroles. Pie ieejas zoodārzā pienāca un gribēja mums pārdot itkā lētākas Zoo biļetes, ko viens no viņiem bija dabūjis darbā. Parastās 4Ls cenas vietā, viņi prasīja 2.5Ls par biļeti. Apskatot tuvāk, izrādijās ka pārdodamais ir 50% atlaižu kupons, kas nozīmē, ka mēs samaksājot 2.5Ls iegūtu iespēju nopirkt biļeti pa 2Ls (iztērējot par 50sant vairāk kā normāli). Galvenais, ka viņi negribēja mūs piekrāpt, bet patiešām nezināja ko viņi īsti tirgo, un kāpēc tas nav izdevīgi. Un piemēri turpinās. No cilvēkiem kas ar sajūsmu skatās “Dziedošos dvīņus” līdz “Sievu sitējiem narkomāniem”.

Pēc šī un citiem līdzīgiem gadījumiem, es neesmu pārliecināts, ka tautas vēlēts prezidents ir laba doma. Un tāpat – arī pie šī raksta komentāros noteikti atradīsies kāds, kuru minētie piemēri nepārsteidz, bet ir rakstītāja ikdiena, un kurš neizpratnē jautās “bet kas tad tur tāds, tur jau nekā tāda nav?” Un par to arī šis stāsts

38 Comments on “Cik dažādi mēs esam

  1. Ir, ir tā. Un galvenais, ka vēl salīdzinoši nesen šķita, ka tas fundamentāli labais tomēr ir vairāk apkārt, bet tagad… Vecums nāk? 🙂 Kļūstam piekasīgāki/nesamierināmies? Vai līdzīgi kā tai atziņā par to “jo vairāk es zinu, jo mazāk es zinu”?

    1. Man jau ar liekas ka vecums nāk 🙂 Iespējams vairāk skatāmies apkārt, it īpaši kad ir bērni par kuriem uztraukties. Es vēl noskatījos Beztabu sižetu par sociālajiem namiem, mamma mia, vispār gribējās pārvākties uz citu planētu.

  2. pašsaprotamas lietas normālā sabiedrībā vienmēr uztvers viennozīmīgi, bet vienmēr atradīsies meža dīvainīši, kuri dzīvo savā dimensijā, tur nu neko, ja paliek vieglāk, var viņus lamāt, nosodīt vai apmētāt ar ķieģeļiem, bet viņi pastāv un ar tādiem jāsadzīvo.. bet cilvēki jau kā tādi vispār ir neracionālākās radības, kuriem nevar dot brīvu vaļu, jo agri vai vēlu visu sajāj un ja vel tikai priekš sevis.. tā ka par to prezidentu taisnība

  3. Man arī ļoti bieži šādi “sīkumi” durās acīs. Pēdējos gados ar vien vairāk. Neesmu tikai sapratis kā šādas situcijas labot, lai vairs neatkārtotos nekad. Ir radies iespaids, ka aizrādīšanu šādi cilvēki vnk nespēj saprast un ar smadzenēm “apstrādāt” 🙁

  4. tā viš i, vnk mēs tusējam ar sev līdzīgajiem, un tādu “gudro” patiesībā uz planētas ir mazākums, atliek vien sākt runāt ar kaimiņiem padjezdā vai aizbraukt uz lauku klubu 😀

  5. Nākamais solis, novērojums manās brīvdienās, jaunieši vazājas apkārt ar aliņiem, šņabjiem….. ir arī izklaide gan Rīgā, gan Jūrmalā pa ceļam redzēju: sadzerties un braukt ar bmx Jūrmalā vai šosejas velli Rīgā, nogāzties grāvī, rēkt…., celties augšā un tādam nobrāztam asiņainam turpināt vizināties kopā ar draugiem glāžāinām acīm, atkal nogāzties uz asfalta…. un atkal celties braukt tālāk.Apsmējos par raksturojumu “ļaudis ar džinsu jakās, kas vakaros skatās dvīņu šovu”
    Vēl labs ir rajončiks pie mājām uz tirgus pusi,kur ļaudis džinsu jakās rij ķilavas ar 2 l alu pie 5-stāvu padomju ēkas ar tādām sejām, tām- kur vairs nevar atšķirt sieviete vai vīrietis un neba jau sliktā rajonā dzīvojam.
    Next – vietējā maxima, 4 jaunieši, 2 puikas, 2 meitenes – meitenes pērk dziru un no viņām nes “peregars” tāds……. (vecums max.14 gadi).
    Pat pie S.Āboltiņas mājām nevar točku nolikvidēt, nezinu vai sekojāt sižetiem par šo tēmu. Vienvārdsakot…. kaut kam ir jāmainās

  6. Šī iemesla dēļ apzināti pēdējā laikā dažādos svētkos izvēlos bēgt no sabiedriskām vietām, pilsētas un jebkādas civilizācijas, jo katra svētku diena šādiem tipāžiem, šķiet, ir kā zaļā gaisma, lai piedzertos publiskās vietās. Un bieži vien ņemot līdzi savas atvases. Un tādos brīžos būt optimistam un teikt, ka “pie mums taču nemaz nav tik slikti” ir ļoti, ļoti grūti.

  7. Filmas Idiocracy (2006) http://www.imdb.com/title/tt0387808/ ievads to izskaidro 🙂
    Tev vienkārši ir paveicies būt (apstākļu ietekmē kļūt) par sabiedrības normāli funkcionējošo daļu, inteliģenci vai kā to nosaukt. Šī daļa nav pārsvarā un tāpēc varētu šķist, ka tas nav normāli, bet tie pārējie ir tā norma (vidējais uzvedības rādītrājs) 🙂

    1. O jā, šī ir episka. Kad pirmo reizi noskatījos, likās – nu baigais mēsls, vēmekļu/dibenu komēdija. Bet tad es domāju, un vēlāk sāku saprast, ka tā filma ir realitāte.

    1. Kādu reālu darbu Tu vēlies redzēt? Kā jau te komentos ir minēts, inteliģence veido sabiedrības mazāko daļu. Ja lielākā daļa ir tipāži džinsu jakās, kuriem šķiet normāli gaišā dienas laikā ālēties sabiedriskā vietā un rādīt piemēru bērnam, tad mēģinājums to apspiest būtu radikālisms.

  8. Pilnībā piekrītu. Tikai es laikam esmu bijis vecs mūžīgi, jo šādus sīkumus manu kopš es no laukiem pārcēlos uz Rīgu (pēc videnes). Es atļaušos pievienot vēlvienu “personāžu”. Viendien siltākā dienā minos līdz Jūrmalai, piestāju pie Jūrmalas rimi kaut ko graužamu paķert. Reizē ar mani piestājās (manuprāt) pabiezs Lexus džīps, no kura izveļas ārā trenuškās, t-kreklā un iešļūcenēs tērpts “personāžs”. Lieki piebilst, ka arī viņa leksika nav no tām tīkamākajām. Te nu man prātā nāk doma – kā tas tā ir, džīpu, par kādu es pat sapņot neuzdrošinos, viņš var nopirkt, bet pienācīgi saģērbties sabiedriskā vietā nevar atļauties?

    1. Jā, šis ir elements ko vēlējos pieminēt. Ne jau tautība vai dzīves līmenis ir izšķirošie. Kaitinoši elementi nāk no dažādām tautībām (video), un dažādiem sabiedrības slāņiem (tavs piemērs, plus daudz citu).

  9. Nesaprotu, kas tur slikts skatīties Dziedošos dvīņus (t.i. to skatītājus visus salikt vienā maisā ar dzērājiem utlm.)!?!? pieļauju, ka diez vai šīs, rakstā aprakstītās kompānijas, tos skatās…

  10. Ui!!! Es par šito visu laiku domāju, kas ar tiem cilvēkiem notiek 🙁 Un kur viņi vispār strādā, ja to dara… Un kāds prieks viniem dzīvot… 😀 Nu labi, es varbūt esmu pārāk skarba, bet tadas pārdomas man nāk prātā ieraugot filmiņā parādītos un līdzīgus “eksemplarus”.

Leave a Reply to Anonymous Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.