Cik dažādi mēs esam
Mēs jau visi iedomājamies, ka esam normāli, un ka apkārtējie ir savādāki. Lai ko es nepaņemtu par piemēru, vienmēr atradīsies grupas ar cilvēkiem, kas teiks – bet kas tad tur īpašs, un minēs kādus labākus piemērus. Bet reizēm tas sāk tik ļoti krist acīs, ka nespēju neuzrakstīt – es tiešām jūtos kā nenormāls, jo sekojošais šķiet ir latvijas standarts. Piemēram bijām ar bērnu aizgājuši pastaigāt pa dabas taku. Taka smuki iekārtota, marķēta, ar kartēm un informatīvajiem stendiem. Pie bērnu laukuma sastapām interesantu kompāniju. Starp četriem pieaugušajiem bija aptuveni trīs gadus vecs bērns, taču pieaugušie visi kā viens bija smagā reibumā, lauza dažādus spēļu laukuma rīkus, runāja vienkārši neiedomājami spēcīgā leksikā (anālais sekss bija tikai maigākais no tā ko es te varu uzrakstīt), nepārtraukti vāļājās pa zemi, viens iegāja krūmos pavemt, pa jokam uzkāvās – uzvedās kā normāli dzērāji. Un tur pat bērns. Video šo visu tik labi neattēlo, jo nesaņēmos pafilmēt vairāk.
[youtube http://youtu.be/QQ5EcRit_74]
Līdzīga kompānija bija arī tramvajā, kad braucām uz zoodārzu (tie gan bija skaidrā). Viņi brauca bez biļetēm un veica visādus interesantus manevrus lai izvairītos no kontroles. Pie ieejas zoodārzā pienāca un gribēja mums pārdot itkā lētākas Zoo biļetes, ko viens no viņiem bija dabūjis darbā. Parastās 4Ls cenas vietā, viņi prasīja 2.5Ls par biļeti. Apskatot tuvāk, izrādijās ka pārdodamais ir 50% atlaižu kupons, kas nozīmē, ka mēs samaksājot 2.5Ls iegūtu iespēju nopirkt biļeti pa 2Ls (iztērējot par 50sant vairāk kā normāli). Galvenais, ka viņi negribēja mūs piekrāpt, bet patiešām nezināja ko viņi īsti tirgo, un kāpēc tas nav izdevīgi. Un piemēri turpinās. No cilvēkiem kas ar sajūsmu skatās “Dziedošos dvīņus” līdz “Sievu sitējiem narkomāniem”.
Pēc šī un citiem līdzīgiem gadījumiem, es neesmu pārliecināts, ka tautas vēlēts prezidents ir laba doma. Un tāpat – arī pie šī raksta komentāros noteikti atradīsies kāds, kuru minētie piemēri nepārsteidz, bet ir rakstītāja ikdiena, un kurš neizpratnē jautās “bet kas tad tur tāds, tur jau nekā tāda nav?” Un par to arī šis stāsts