Izlaistā gīku kultūra
Tieši tā, izlaista līdz pēdējam. Lai kas netiktu izgudrots, viss ir “meh” un “nah” (jālasa angliski). Vēl pirms dažiem mēnešiem es biju pārliecināts, ka baumotā iPad ekrāna izšķirtspēja praksē nebūs iespējama. Galu galā, ne velti lielākajai daļai 13″ laptopu ekrānu izšķirtspēja ir tikai 1200×700 (vai aptuveni līdzīgi). Turklāt iPad ir 10″ ekrāns, un viņš maksā bieži pat lētāk nekā šie minētie laptopi ar tādiem ekrāniem. Ekrāns un baterija ir diezgan nozīmīgas mobilās ierīces daļas, ne jau nejaušības pēc neviens iepriekš nebija iedomājies tās attīstīt.
Taču nē – vakardien Apple panāca neiespējamo, un pirmo reizi tirgū nonāk produkts ar ekrāna izšķirtspēju 2048×1536. Izšķirtspēja lielāka par šo ir tikai manam 27″ ekrānam. Nekas tamlīdzīgs iepriekš nav redzēts, uzlabojums ir gigantisks.
Bet gīku kultūra norausta plecus, uzlabojumi esot niecīgi, un pārsteigumu nekādu. Protams, kad esi ticis barots ar baumām un informācijas noplūdēm jau sešus mēnešus, šis viss liekas kā novecojusi informācija, nevis kā jaunums.
Bet atceramies, kad pirmais iPad tika pirmo reizi anonsēts, visi tāpat teica “meh un nah” jo tas redz esot tikai palielināts iPod touch un neviens nespēja iedomāties tam pielietojumu. Tagad, divos gados Apple ir pārdevis 50 miljonus ierīču, amerikā nav iespējams noiet simts metrus neredzot kādu no tām, un neviens neapšauba, ka iPad toreiz bija revolūcija. Tagad visiem ir savas planšetes, un visi cenšas tikt līdzi. Bet toreiz tas viss bija “paredzami, garlaicīgi, nekā jauna”.
