Ir pagājis janvāris. Janvāris ir mēnesis, kad sāku lasīt grāmatas uz Kindle. Tas iet tik neticami ātri, esmu nedaudz pat šokēts. Esmu paspējis izlasīt sešas grāmatas (četrus romānus, bet nu tas murakami ir 1200 lappuses man liekas, trīs sējumos) un pēdējos gados tas priekš manis ir ļoti daudz. Liekas nesen vēl rakstīju, ka esmu izlasījis 15 romānus gada laikā.
Par Džeromu un Murakami jau rakstīju. Tagad varu papildināt ar sekojošām grāmatām:
Sirmgalvis un Jūra, Hemingvejs
Grāmata leģendāra, bet nebiju lasījis. Godīgi sakot, nebiju lasījis neko no Hemingveja. Pēc Midnight in Paris noskatīšanās, atcerējos par šo autoru, un izmēģināju šo viņa slaveno darbu. Grāmata ir īsa, un rakstīta ļoti savdabīgā stilā (lasīju angliski). Principā žurnālists šo stāstu varētu uzrakstīt divos teikumos, bet Hemingveja dotums ir lietas aprakstīt detalizēti un realistiski. Stāsts ir visai patīkami lasāms, lai gan atzīstu, ja man patiktu zveja vai es kaut ko saprastu par zivīm, droši vien patiktu vairāk. Kopumā patika. Vienmēr esmu apbrīnojis zvejnieku mīlestību pret jūru, to respektu un emocionālo saikni. Mobijs Diks priekš manis bija par garu un sarežģītu, šis bija tieši laikā.
Lisabonas nakts, Remarks
Šis romāns man ļoti patika. Tas ir realistisks, ievelkošs, raiti risināts, bet reizē ari nospiedošs, drūms un traģisks. Es neapskaužu autoru, kas pats uz savas ādas izbaudīja gan pirmo pasaules karu, gan vajāšanu, slēpšanos, emigrāciju, un beigās vēl par nodevību pret Hitleru viņa māsu giljotinēja – pēc tam, kad viņš jau bija uzrakstījis “Rietumu frontē bez pārmaiņām” par pirmā pasaules kara šausmām.
Grāmata lika sajust visas šīs emocijas. Tajā ir tāda kā klaustrofobijas sajūta, ka nav kur slēpnies, nav uz kurieni aizbēgt. Augstākās atzīmes šai grāmatai. Noteikti izlasīšu vēl kādu Remarku.
Es uz elasītājiem sāku, grāmatas lasīt pirms divarpus gadiem. Sākumā bija Sony 505, pirms pusgada pārgāju uz Kindle. Tagad jau būšu kādas 50 grāmatas uz šī aparāta pievārējis un varu teikt vienu, lasīšana un grāmatu iegāde ir ļoti ērta. Ja man kādreiz S.Kinga jaunākais darbs bija jāgaida divas nedēļas, tad tagad es to varu saņemt jau izdošanas dienā. Nav mazsvarīgi arī tas, ka tagad mājās vairs neparādās simties jaunu grāmatu gadā, kurām vajag vietu plauktā.
o jā, es arī pāris mēnešos esmu izlasījis kādu pusduci ēgramatu — lasu telefonā vilcienā uz un no darba braucot, un tajā skaitā arī Remarka Lisabonas nakti, un šobrīd Triumfa arka jau pusē. neatceros, kad vispār būtu tik daudz lasījis, turklāt pēdējos gados, varētu pat teikt, ka nemaz.