Kas īsti ir Valsts Valoda?

Daudzi no parakstu vākšanas dalībniekiem nemaz īsti nesaprot, ko nozīmē termins “valsts valoda”. Pēc TV intervijām uz ielas, varēja spriest ka daudzi to uztver kā “patīkamu žestu”, “kāpēc ne”, vai ko tamlīdzīgu. Ka tas būtu ķeksītis kādos tur papīros, un viņu valoda tiktu “oficiāli atzīta”. Bet patiesībā valsts valoda ir daudz nopietnāks termins, visiem Valsts dokumentiem, informācijai, uzrakstiem, saziņai – ir jānotiek valsts valodā. Daži izvilkumi no Valsts Valodas Likuma (pasvītrojumi mani):

Latvijas Republikā ikvienam ir tiesības vērsties ar iesniegumiem un sazināties valsts valodā iestādēs, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās).

Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

Ārvalstu speciālistiem un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ārvalstu pārvaldes locekļiem, kuri strādā Latvijā, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai pašiem jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, valsts vai pašvaldību uzņēmumos, kā arī uzņēmējsabiedrībās, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sēžu un citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Ja rīkotājs uzskata par nepieciešamu sanāksmes laikā lietot svešvalodu, tas nodrošina tulkojumu valsts valodā.

Valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, valsts un pašvaldību uzņēmumos, kā arī uzņēmējsabiedrībās, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, lietvedībā un dokumentos lietojama valsts valoda. Sarakste un cita veida saziņa ar ārvalstīm var notikt svešvalodā. 

Statistiskie pārskati, gada pārskati, grāmatvedības uzskaites dokumenti un citi dokumenti, kuri, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, iesniedzami valsts vai pašvaldību iestādēs, sastādāmi valsts valodā.

Ikviena iestāde, organizācija un uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nodrošina valsts valodā noformētu dokumentu pieņemšanu un izskatīšanu.

Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, rīkotie pasākumi notiek valsts valodā. Ja pasākumā tiek lietota svešvaloda, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā.

Tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā. Tiesības lietot tiesā svešvalodu nosaka tiesu iekārtu un procesuālo kārtību regulējošie likumi.

Latvijas Republikā vietu nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā.

Latvijas teritorijā dibināto iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā, izņemot citos likumos noteiktos gadījumus. 

Uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos, paziņojumos vai citos ziņojumos ietvertā informācija, ja tā skar likumīgas sabiedriskās intereses un paredzēta sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, sniedzama valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus.

46 thoughts on “Kas īsti ir Valsts Valoda?

  1. Negribu norauties, bet no otras puses, ja valsts valoda būtu latviešu, krievu, lībiešu, čukču un vēl pārītis, tad padomājiet cik daudz jaunas darba vietas rastos…

    1. Neizskatās, ka šobrīd kādam traucētu strādāt valsts darbā, nezinot valsts valodu. Gan valdībā ir (slavenais Kravcovs), gan citur. Sievai darbā arī ir dažas tantes, kas kabinetā jau 30 gadus sēž, neko latviski nesaprot.

    2. Jā, būtu sasodīti daudz darba vietu gan valsts sektorā, gan privātajā bezjēdzīgi tulkojot visu pēc kārtas no latviešu valodas uz tām pārējajām. Jo, ja ir vairakas valsts valodas, tad pēc tā likuma prasībām (un starptautiskām normām) visam šeit minētajam jābūt VISĀS valsts valodās, nevis tikai vienā no viņām. Katra sēde jātulko krieviski, katrs tiesas lēmums jātulko krieviski, katrā izkārtnē jābūt tulkojumiem visās valsts valodās.

  2. Vienvārdsakot, tērēsim naudu par šo bezjēdzīgo referendumu, kas turklāt lieki kurina naidu starp latviešiem un krieviem, kur tam jau sen nevajadzētu būt un tālāk sliktākajā scenārijā tērēsim naudu tulkojumiem, mums taču ir bagāta valsts. Eh varēs no pagaldēm vilkt ārā vecos divvalodīgos ielu nosaukumus. DOh! Cerams tā diena nepienāks.Bet, nu, vēl jau var grozīt valsts valodas likumu un pateikt, ka “dokumentiem” jābūt tikai vienu no valsts valodām 🙂

    1. Visbēdīgākais ir tas, ka mēs jau pat paši automātiski sākam domās/runās pretnostatīt “krievi Vs. latvieši” – lai gan patiesībā ir arī daudz krievu, īpaši jaunatnes, kuriem visa šī jezga ir tikpat nepatīkama kā latviešiem – un vienlaikus starp pašiem latviešiem ir daudz kangaru, kas labprāt šo veicina personiska labuma dēļ.

      1. Nu bet visa šī afēra tieši to jau arī vēlas panākt. Diez vai kāds tiešam nopietni cer, ka tas referendums ko dos, taču naida kurināšana šeit labi strādā. Tautas šķelšana un apjukuma radīšana ir īstais mērķis.

  3. Ārkārtīgi bēdīgi noskatīties, kā pamazām tiek grauta šī valsts. Joks vēl ir tāds, ka neviena cita valoda (runa pat neiet par angļu, bet, piemēram, kaut vai par itāļu) neradītu tādu traci nevis tāpēc, ka latviešiem nepatiktu krievi, bet gan tāpēc, ka Latvijas un Krievijas saspringto attiecību rezultātā tas varētu kļūt par pirmo soli ceļā uz Krievijas protektorātu pār Latviju. Domāju, ka visiem ir skaidrs ar ko tas galu galā beigtos.Varbūt pārlieku pesimistiski, bet, manuprāt, pilnīgi reāli, ņemot vērā, cik nestabila situācija pašlaik ir pasaulē.
    Priecē, ka vismaz daži politiķi cenšas saglabāt mums dārgo Latviju (jā, es runāju par Nacionālo Apvienību, lai arī cik negatīvi viedokļi par to kādreiz ir teikti).
    Vispār sāpīgs man šis jautājums un vienā komentārā būtu lieki izplūst uzskatos.

    1. Kur  te kaut kāda graušana? Savi 10% Latvijas pilsoņu krievu valodu mīl pietiekami, lai vēlētos, lai tā būtu valsts valoda. Tas savukārt nozīmē, ka 90% tā nedomā.
      Kāpēc tāds tracis tiek celts tikai tāpēc, ka nelielai pilsoņu daļai ir atšķirīgas vēlmes? Kāpēc neviens nepriecājas, ka ar 40% (minu, nezinu precīzu statistiku) krievu tautības iedzīvotāju šeit nobalsoja tik maz?

      1. Maz, bet diemžēl pietiekoši, turklāt, ja es pareizi atceros, tad referenduma īstenošanas gadījumā, visi paraksti tiks automātiski ieskaitīti kā balsojums par, un, zinot, cik aktīvi latvieši iet balsot, var sanākt šaize.Tieši šādās darbībās arī izpaužas valsts graušana. It kā mums pamaz problēmu būtu ko risināt, jākrāmējas vēl ar valodām.

        1. Šīs balsis automātiski neieskaitīsies referenduma skaitļos. Automātiski pāriet balsis no pirmās parakstu vākšanas uz parakstu vākšanu par referendumu. Referendumā viņiem visiem būs jāiet vēlreiz atrādīties.

  4. Naidīgs noskaņojums rodas skatoties uz notiekošo. 

    Un daudzu latviešu vienaldzība rada skumjas… 🙁 Kapēc mēs nevaram būt vienoti, vismaz attiecībā uz valsti, tautu un ar to saistītām tēmām.

    1. Pēc kā var šobrīd vērtēt latviešu vienaldzību? To varēs darīt tad, kad notiks referendums. Jo tad gan varēs sunīt tos, kuri sava slinkuma pēc nebūs aizgājuši parakstīties pret grozījumiem.
      Savukārt visi aicinājumi linčot tos, kas ir šobrīd parakstījušies ir pretlikumīgi un gluži vienkārši muļķīgi.

        1. Teorētiski ir iespējams, ka latvieši vispār nepiedalās un krievvalodīgie nekādā gadījumā nevarētu savākt nepieciešamos vismaz 50 % no iepriekšējo Saeimas vēlēsanu vēlētāju skaita. Bet tajā pašā laikā krievvalodīgie savu viedokli ir pauduši-Kādēļ latviešiem sēdēt maliņā?

          Labāk pierādīt, ka “mēs” tā neesam ar mieru. 

          1. Es gan nebūtu tik pārliecināts, ka ja tomēr latvieši piedalītos, un kopskaits būtu virs 50% no vēlēšanu skaita, ka tomēr latviešu būtu pārsvars 🙂 melns joks, bet nu mums ar saliedētību un patriotismu ir pašvaki

  5. Pasvītrojumi ļoti labi. Gribējās gan  nedaudz vairāk  dzirdēt/lasīt subjektīvu viedokli par šo jautājumu.

    Mans subjektīvais viedoklis parakstu vākšanai- zemē nomesta nauda.
    Lai cik arī tūkstošu (10 vai 20. 50 vai 60 (vai vairāk)) krievu valodā runājošo Latvijā nebūtu, ir nepareizi atsaukties uz to, ka ir jāievēro viņu intereses uz valodas lietošanu, jābūt iespējai sazināties ar iestādi un pašvaldību krievu valodā, šī tautas daļa ir izteikusi savu viedokli, nedrīkst neņemt vērā parakstījušos pilsoņus  utt. (diezgan nesakarīgi izteicos, bet domu var noķert). Protams, krievvalodīgo domas ar parakstu vākšanu ir uzklausāmas un vērā ņemamas, bet nedrīkst mainīt pašreizējo tiesisko regulējumu (Satversmi, Valsts valodas likumu, Saeimas kārtības rulli un vēl entos normatīvos aktus).

    Tas, ko es gribēju pateikt- vairākums Latvijā dzīvojošo ir dzimuši un auguši kā latvieši, latviešu valodā runā kopš ir apguvuši runasspēju. Salīdzinot ar parakstu vācēju skaitu, latviešu valodā runājošie ir stabils miljons un vēl krietns pulks. Līdz ar to rodas jautājums- vai ņemt vērā dažus tūkstošus, ja tajā pašā laikā tiek aizskartas pusotra miljona intereses?

    Bez tam- 20 gadu laikā, dzīvojot svešā valstī, ir jāprot vismaz minimālā līmenī saprasties ar vietējā valodā runājošajiem valsts valodā (lasīt- tikai un vienīgi latviešu valodā). Secinājums: Ja šo vismaz 20 gadu laikā neesi iemācījies saprast “aborigēnu” (domāts- valsts vietējo iedzīvotāju) valodu, tad padomā, vai nav pienācis īstais laiks, lai apmeklētu valsts valodas kursus (kaut gan arī pašmācība derēs). Ja nav vēlmes mācīties, tad vienmēr ir laiks piekrāt un doties uz dzimteni (lasīt- valsti, kurā valsts valoda ir tāda, kādā personai ir viegli sazināties).

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *