Ķīna: I

No šīs valsts man iepriekš bija tādas nepamatotas bailes – tā ir tik liela, tik atšķirīga, tajā it kā ir tik biedējošs valdošais režīms, tajā neviens nerunājot angliski. Plānojot ceļojumus un domājot par variantiem, Ķīnu es tā īsti nekad apsvēris netiku. Šī gada sākumā man radās iespēja darba pasākuma ietvaros aizbraukt arī uz Ķīnu. Tās bija tikai dažas dienas, relatīvi nepazīstamā un tūristiem neinteresantā pilsētā, taču tās izmainīja manu priekštatu par šo valsti. Tur bija tīri, mierīgi un moderni. Cilvēku nebija daudz, daudz uzrakstu bija angliski, samudžinātais priekštats pēkšņi šāka iztaisnoties un es sāku spēt iztēloties ceļošanu šajā valstī. Kad ar draugiem vēlāk gribējām aizbraukt kur tālāk par eiropu, Ķīna pirmo reizi parādijās mūsu ideju sarakstā.

Tā kā gribējām braukt ar mazo Oliveru (pusotrs gads), tad sākām nedaudz uztraukties par “kā nu būs” un, negribot izbojāt draugiem braucienu, nolēmām pirmo garo ārzemju ceļojumu tomēr veikt tikai trijatā. Protams, organizējot braucienu caur tūrisma aģentūru un atvēlot milzu līdzekļus izdevumiem, ir iespējams uz jebkuru pasaules valsti aizbraukt komforta burbulī, bet manuprāt tad īsti šo valsti nevar novērtēt. Mums ar Noru vairāk kārojas ceļot pašiem, bez stingra maršruta, bez gida, bez citiem tūristiem tuvumā. Tāpēc šāds pasākums kopā ar Oliveru vēl tobrīd likās riskants. Uzreiz varu pateikt – Olivers mūsu braucienā bija lielākais ieguvums. Ķīnā ļoti mīl bērnus, it īpaši rietumnieku, tāpēc mēs vienmēr bijām tuvā kontaktā ar vietējiem, vienmēr bija jautri un godīgi sakot, mēs bez Olivera nekur vairāk tāpat nebūtu aizbraukuši. Dienā nostaigājām ap desmit kilometriem, izbraukājāmies ar dažādu klašu vilcieniem, visu redzējām un izbaudījām, tāpēc turpmākiem ceļojumiem nu jau ir skaidrs – ar bērnu braukt var un tas ir forši.

Par plānošanu, vīzas maksā 60Eur no cilvēka, arī maziem bērniem, tās par šādu cenu var uztaisīt tikai Ķīnas vēstniecībā Ganību Dambī, kur kopā ar aizpildītu formu jāiesniedz arī izziņa no bankas, ka jums tur ir konts, lidmašīnas rezervācijas, kā arī hoteļa rezervācija visam ceļojuma laikam (ja neko negribat rezervēt, norezervējiet jebkādu hoteli ko bez maksas var atcelt un tad atceliet, kā to šķiet dara visai daudzi). Lidmašīnas biļetes pirkām Finnair akcijā par 399Ls (abos virzienos vienam cilvēkam), konkrēti Finnair jo ar to sanāk īsāks lidojums nekā jebkuram citam variantam. Pēc brauciena atgriešanās esmu secinājis, ka brauciena laikā kopumā par visu esam iztērējuši 850Ls, tas sevī ietver viesnīcas, transportu, ēdienu, suvenīrus un visas dārgās ieejas biļetes (tās jāpērk teju vai visur un maksā 7-10Ls). Paēst kondicionētā un pieklājīgā ēstuvē maksā aptuveni 1-2Ls, viesnīcas maksāja 15-20Ls.

Ķīna ir fantastiska. Tā ir tik liela un dažāda. Himalaju kalni, tuksneši, rīsa lauki, modernākās pasaules pilsētas, viss kas pasaulē lielākais un varenākais. Arī skaistā ķīniešu arhitektūra un daudzveidīgā kultūra nekur nav pazudusi. Tā ir pasaules apdzīvotākā valsts un pēc teritorijas tā ir lielāka par Eiropas Savienību. Redzējām mēs tikai nelielu daļiņu, bet tur ir tik daudz ko vēl redzēt. Mēs noteikti atgriezīsimies.