Esam te
Lielā Ķīna, tik mistiska, tik tāla. Ķīnas civilizācija ir senākā no šodien pastāvošajām civilizācijām, pilsētu vecumu te mēra tūkstošos, nevis simtos gadu. Tā ir lielāka par eiropas savienību, un viņa ir tik unikāla, ka vietējie pat pašā pilsētas centrā nezin ne Train, ne Bus, ne Hotel. Arī neviens no taksistiem nesaprot pat “one, two, three”.
Biju domājis ka te ir haotiski, viss pārpildīts ar cilvēku masām un tūristiem, grūžas visi virsū, haoss. Bet nekā tamlīdzīga. Nēsam redzējuši ne slaveno smogu (skaidras debesis ar retiem baltiem mākonīšiem), ne tūristus. Pa šo dienu, kuru pavadījām tiešā centra tuvumā, esam redzējuši labi ja kādus 10 baltos. Olivers protams ir topā, visas meitenes, tantes un īstenībā arī vīrieši viņu sveicina, komplimentē un cenšas nofotografēt.
Kopumā mums visiem ir ļoti labs iespaids par šo valsti. Pekina ir lieliska, te ir tik interesanti un skaisti, bet pretēji iepriekšējām domām, te ir maz cilvēku, staigājot pa mūsu hotelim apkārt esošajiem hutongiem reti kādu var satikt, parkā ļoti maz arī, tāds klusums un miers visur. Tīrs, kārtīgs, visi draudzīgi, orientējamies labi, esam atraduši ka visvieglāk kaut ko var uzzināt ja iekš Lonely Planet atrod vajadzīgos vārdus ķiniešu valodā un vienkārši parāda.
Laiks ir lielisks, silts un saulains, nemaz nav karsti. Protams no istabas izgājām tikai kādos trijos, un uz vakaru vispār palika pilnīgi normāls laiks, bet nu arī tajos trijos bija ne karstāks kā droši vien tagad Latvijā (~32?).
Diena emocijām pārbagāta, detalizētu aprakstu iespējams rakstīšu mājās, šis te ir vairāk tāds “ar mums viss labi”. Jā, rakstu es uz ķiniešu Windows, bez latviešu valodas atbalsta, centīšos ar translita konvertoru uztaisīt garumzīmes.
Rīt uz Forbidden City, parīt uz Lielo Mūri, aizparīt uz Xi’an (vilciena biļetes jau nopirkām).
Olivers garajā lidojumā bija īstens paraugbērns, nolikās čučēt klēpī, un tad tā arī nočučēja visu lidojumu.