The last continent
Nu viss, tas ir darīts. Pasaule ir iekarota, esmu pēdējā no pastāvīgi apdzīvotajiem kontinentiem, un palikusi vien antarktīda uz kuru gan jau arī kaut kā kādreiz tikšu. Te ir karte ar valstīm, kuras esmu apmeklējis. Visas iekrāsotās, zaļajām ir links uz aprakstiem. Visi linki vēl nav sataisīti, jo ir slinkums meklēt pa bloga arhīviem.
Par Austrāliju.
Man te patīk. Pirmais iespaids ļoti atgādināja ameriku, bet man šķiet ka te ir foršāk. Ļoti tīrs, sakārtots, moderns. Pilsēta fantastiski attīstīta, pilns ar velo celiņiem, smukiem jauniem tiltiem, parkiem, nekas nav salauzts un apskādēts. Laiks ir silts bet ne karsts, ēnā smuks vējiņš. Cilvēku salīdzinot ar iepriekšējām valstīm ir maz, bet ne tik maz kā Latvijā. Visur smukas meitenes, smaidīgi cilvēki. Austrālietis tipiskais man šobrīd vēl škiet ir tāds mēnešiem vai gadiem ilgi sauļojies vēsais sērferis šortos bez krekla, mati un zobi gaišāki par ādu, ap roku kādas stilīgās aproces, kaklā kāds zobs iekārts. Te tādu ir ļoti daudz. Cenas – lielākais mīnuss. Lai gan ja viņi arī atbilstoši pelna, droši vien visa pasaule liekas kā liels Depo. Nopirku stūra kioskā kokakolu un saldējumu, samaksāju 7Ls. Pat ūdens pudele 0.5L parastākā maksā gandrīz divus latus. Pusdienas paēdām par 90AUD trīs cilvēki, neko tādu īpašu – vienam steika burgeris, vienam sendviči ar bekonu, vienam lazanja. Bet kopumā, te tiešām ir forši. Es laikam te varētu arī dzīvot. Pilsēta ir fantastiska, te ir tik daudz ko darīt. Piespiedu Jāni nākt līdzi man pameklēt geoslēpņus, izstaigājām pusi pilsētas, apmeklējām visus galvenos objektus (tajā pusē ko apskatījām), pilsētas domi, vecāko ēku štatā (dzirnavas), jauno gājēju tiltu, štata dibinātāju kapsētu, vecās barakas, vairākus fantastiskus parkus. Pēc Indonēzijas un Ķīnas masām, šī liekas kā tāda paradīze. Viss tāds mierīgs, moderns un jauns. Nevienas negatīvas sejas. Visi smaida, apkalpo laipni. Jā, man te patīk.
