Pils sēta
Principā laikam jau vārds “pilsēta” ir cēlies no “pils sēta”, t.i. kaut kādas teritorijas ap kāda valdnieka pili. Šodien gan, prātā es šo vārdu pieņemu kā visu puslīdz blīvi apdzīvoto reģionu ap nosacīto pilsētas centru, un centru es saucu par centru, kā arī ja tāda ir – tad vecpilsētu saucu tādā vārdā.
Iepriekšējā ieraksta komentētāji bija apsolūtā ekstāzē par Budapeštas skaistumu, tāpēc man ir izcili žēl ka tā arī to neredzēju, jo brauciens bija stipri ierobežots. Vismaz izdevās sešas kastes atrast, kas ir labāk nekā tikai hoteļa interjeru redzēt. Gan jau tūrisma vajadzībām aizbraukšu kādu citu reizi, CSA akcija tikko par 98Ls bija (caur Prāgu).
Atpakaļ uz lidostu braucot šķērsojām Budapeštu gandrīz pa diagonāli šķērsām no ziemeļiem uz dienvidiem, tāpēc kādas četrdesmit minūtes vēroju pilsētas dzīvi pa taksometra logu, un nonācu pie secinājuma, ka pilsēta ne vienmēr ir pilsēta. Tas ko es redzēju bija pablāvs Deglava ielas, Ganību dambja un Lielvārdes ielas mikslis. Platas ielas, garlaicīgi mikrorajoni, noplukuši veikali. Bet principā es izbraucu cauri visai pilsētai.
Pilsētas jau ir lielas! Tajās ir tik daudz kā cita papildus vēsturiskajam centram, Kad paši runājam par Rīgu, mēs taču nedomājam tikai posmu starp brīvības pieminekli un doma laukumu.
Neskatoties uz to, ka nebiju Budas/Citadeles kalnā, neredzēju tirgu, redzēju tikai dažas baznīcas caur autobusa un taksometra logiem, es negribētu gluži teikt, ka neredzēju Budapeštu. Pilsētai ir dažādas sejas, un vienu no tām es redzēju arī slēpņojot pa noliktavu rajonu pusnaktī netālu no viesnīcas.