Day after tomorrow ekspedīcija

Vakar atstājām sievas mājās, un vakarā pa tumsu devāmies pastaigāties pa ledu. Jāsaka, Sniķeru salas iekarošana bija visai bailīga vismaz turpceļā. Ledus tumšs un draudīgs, ar plānu sniedziņu dīvainos rakstos. Nevienas pēdas, gājēji no šīs puses bijām pirmie. Kaže pēc tam atklāja, ka mūsu virzienā ledus tikai nesen esot parādijies.

_DSC3186

Tālāk devāmies uz mangaļsalu, jo tur bija plānots apmeklēt dzelzbetona kuģa “Lady Cotlin” vraku, kuģis šeit nogrima 1951. gadā un no krasta ir labi redzams. Vasarā man kā ne-īpaši peldētājam te ir neiespējami nokļūt, jo vraks atrodas vismaz 300 metrus no krasta.

Jūras krastā smuki sastumts ledus, blakus molam peld ledlauži, mīnus astoņpadsmit grādu, vaigos kož.

_DSC3188

Ceļš no automašīnas līdz kuģim bija visai garš, droši vien ap trim kilometriem, jo mēs kā labi pilsoņi atstājām mašīnu pirms ķieģeļa. Vraks no tumsas iznira ļoti iespaidīgi, fantastisks skats.

_DSC3195

Iekšā lienot sajūta bija kā kādā alu ekspedīcijā, lienam caurumos un ejās uz vēdera, lāstekas ķeras aiz drēbēm, auksts, nenormāli slidens, viss kuģis sasvēries nepatīkamā leņķi, ka viss šķiet ir kājām gaisā.

_DSC3190

Ekspedīcija aizņēma nedaudz virs četrām stundām, atgriezāmies vēl pirms pusnakts, totāli pārsaluši. Tipisks otrdienas vakars?

_DSC3194

36 thoughts on “Day after tomorrow ekspedīcija

  1. nu es viņas speciāli tā sakārtoju, jo man pirmo bildi principā gribējās iekļaut, bet no uztaisītajām neviena nebija laba 🙂 ilgi uz tā ledus negribējās palikt

  2. Dullie! Snikerim labāk pār kanālu pa taisno netuvoties (nu labi, mīnusi ir pamatīgi un ilgi), jo kanālā ir stipra straume..Labāk nākt ar līkumu no ezera puses.. Tas tā, zināšanai.. 🙂

  3. Sodien bijam tur, iekluvam ieksa, nofotografejam visu. Kad biju ieksa, nepamaniju mazu peleku cilindru, piekarto pie griestiem, redzeju to tikai jau majas, kad skatijos bildes 🙂 Izskatas jauns, un tas ir labi redzams seit – pedeja fotografija. Vai jus to piekarat? Interesanti, kas varetu but tur ieksa

  4. Tagad, kad esat tur visu izložņājuši, atliek piebilst, ka kuģis īstenībā veda urāna rūdu (tāpēc no dzelzsbetona!), bet to jau neviens nezin … nu labi, labi 😉 kuģis esot vedis sāls kravu, kas pēc avārijas ātri vien papildināja Rīgas līča sālsūdens krājumus… Īstā avārijas vieta – smilšu sēklis – esot ap 400 m no krasta, bet laika gaitā jūra aizvalstījusi pārlūzušo vraku tuvāk krastam. Komanda esot bijusi pillā, sākot no matrožiem un beidzot ar kapteini.
    Labākie Lēdijas Cotlin portretējumi, ko līdz šim gadījies redzēt. Kudos!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *