1000 jūdzes
Tieši saskaņā ar ekspedīcijas “1000 jūdzes Persijā” sākšanos, esam piebeiguši visas pārējās filmas (kuras bez maksas var ielādēt no www.qfilma.lv). Sakarā ar to, uzrakstīšu dažādus novērojumus un iespaidus.
Pirmkārt, man prieks, ka ir cilvēki kuri nodarbojas ar ceļošanu (nevis tūrismu), un sameklē visādas televīzijas sejas, lai šāda veida ceļošanu reklamētu plašāk. Piemēram man, pateicoties šiem raidījumiem ir zudusi sajūta, ka Krievijā ceļot ar automašīnu ir tas pats, kas raustīt lāci aiz pakaļkājas.
Bet protams ir arī ko pakritizēt. Zaķis ar Silu visu laiku izskatās pēc tādiem šī bērnudārza tētiem. Reizēm paņemtās tēvē sejas ir naivas, bērnīšķīgas un totāli nesagatavojušās ceļojumam. Visu laiku redzams kā busulis šortās un čībās kāpj kalnos, un tad salst, kā odu mākoņi šķiet eksotika ekskluzīva tikai sibīrijai, kā ugunskurs un telts liekas tikai īstu veču cienīgs pasākums – dziedātājiem un aktieriem varbūt, bet mēs ar Noru tepat ar velosipēdiem pa Latviju braukājot esam izbaudījuši tik pat interesantas nakšņošanas purvos un mežos. Ceļotāji izplestām acīm brīnās par mazajiem ciematiem Krievijā, kur logu rāmji ir zili, veikals strādā tikai reizi nedēļā, ceļus klāj dubļi un cilvēki brīnas par katru caurbraucēju. Bet vai pie mums Latgalē un Sēlijā ir savādāk? Ja neskaita kalnaino fonu, visu no Krievijas sērijās redzētā atradīsi arī pie mums, ieskaitot pamestus armijas ciematus, raķešu bāzes un smaidīgus lauku cilvēkus.
No visām ekspedīcijām ir radies iespaids, ka Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kurā ir nedraudzīgi un naidīgi noskaņoti cilvēki. Tā vismaz nepārtraukti apgalvo dalībnieki, jo katrā valstī kuru tie apmeklē cilvēki ir “draudzīgi un atvērti”. Vienā brīdī šī frāze jau sāk šķist aizvainojoša skatītājam. Protams, iespējams mūsējie pret angliski runājošajiem izturas kārtu draudzīgāk nekā pret vietējiem (un tāpat pie viņiem tur ārzemēs), bet varbūt vajag paskatīties tepat blakus, un varēs atrast tos pašus draudzīgos lauciniekus, smukos mežus, upes un zilos brīnumus.
Vēl Urālu sērijās novēroju interesantu situāciju – nelielā ciematā, kur veikals strādā tikai pāris stundas dienā, ierodas trīs džipi ar ceļotājiem, un tie vēlas iepirkties. Pārdevēja aizslēdz durvis un aizbēg. Šie stāv un brīnās. Bet par ko tur brīnīties, ciematā kur dzīvo kādi 50 cilvēki vienīgais pārtikas veikals iepērk konkrētu daudzumu pārtikas, atnāk caurbraucēji ar prasību “10 maizes kukulīšus no jūsu 15”, tad skaidrs, ka pārējie ciemata iedzīvotāji paliks bez maizes līdz nākamajam pievedumam nedēļu vēlāk. Viņiem nav izdevīgi visu noliktavu atdot kaut kādiem tūristiem.
Bet es saprotu, ka “viss ir brīnums” tipa cilvēku izvadāšana pa interesantām pasaules vietām ir šova sastāvdaļa, apmaiņā pret kuru mēs saņemam stulbošanos un jokus uz katra stūra. Droši vien savādāk raidījumu cikls būtu garlaicīgs un viemnuļš, ja tur tikai “sūrie veči” kultos pa dubļiem bez smieklīgiem komentāriem un komiskām situācijām. Iespējams, ka ja brauktu tikai Sils, Zaķis un piemēram Brants, skatītāju būtu mazāk. Es gan neesmu drošs par to cik esošais variants ir populārs, bet pieņemu ka Busuļa fani reizēm ieslēdz tikai viņa dēļ. Vai Rutuļa fani, atkarīgs no sērijas.
Tāpēc es uz to ļaunu prātu neturu, raidījumi tāpat ir vieni no labākajiem kas pie mums ir skatāms, un dod milzīgu iedvesmu doties kādā tālākā ceļojumā. Paldies par to, un ar nepacietību gaidīsim Persiju.