Fotogrāfa dzīves cikls

Fantastiski precīzs attēlojums. Es esmu uzkāries “Dmn it, I suck” momentā, taču esmu pāri “Found an old camera” momentam, līdz ar to jāspriež, ka man ir bojāta pašapziņa un jādodas pie psihologa. Vai arī man ir bojāts mācīšanās mehānisms, es tik tiešām sūkāju, un man jāmaina hobijs.

photographer-graph-1024x858

— ņemts no http://robertbenson.com

32 thoughts on “Fotogrāfa dzīves cikls

    1. Es neesmu (varbūt tas nozīmē, ka vēl neesmu), bet pie nepieciešamības izmantotu. Tajā rakstā ir demonstrēti kā sliktie, tā labie piemēri. Esmu arī lasījis par to, kā HDR tiek izmantots auto reklāmas fotogrāfijās.
      Tiesa gan, uzskatu ka argumentācija “jo neizskatās kā dabā” ir vāja. Tad varētu nievāt arī infrasarkano fotogrāfiju.

      Esmu daudz domājis par to, kāpēc (drīzāk – cik žēl, ka) mēs redzam tik maz no visa spektra, un esmu mēģinājis iztēloties, cik skaista būtu pasaule, ja mēs redzētu visas mums neredzamās “krāsas” visā to daudzveidībā. Ja būtu tehniski līdzekļi, kā nofotogrāfēt radioviļņus, tas būtu interesanti. Gluži tā pat, kā rentgens arī ir interesanti, ne tikai noderīgi. Skaidrs, ka neredzamās krāsas mēs neredzēsim nekad, bet kādas spektra daļas intensitāti (kā tas ir ar infrared), gan varētu apskatīt.

      Protams, nav runas par vēlmi iegūt tādas fantasy stila bildes, kādas redzamas tajā linkā.

      Vēl diezgan interesants uzdevums prātam ir mēģināt izdomāt neeksistējošu, jaunu krāsu. Pamēģini 🙂

    2. Es esmu par realismu, arī Infrasarkanā fotogrāfija ir tāds kā gimmick manās acīs, to, kopā ar HDR drīzāk tad var saukt par “Grafiku”.
      Labi ka nepieminēji melnbalto fotogrāfiju, no tā argumenta man grūtāk būtu izkārpīties 🙂

  1. šo grafiku jau biju redzējusi pirms gada, bet piekrītu Daknim un arī linkā autora rakstam: “kādā brīdī kāds Photoshop entuziasts ļoti pārprata HDR un sāka visu “kruķīt līdz galam” kā tāds tīnis, kas pirmo reizi ir atklājis Saturation bīdekli. ” (ups reizēm gan saturation pabīdu :D) un “tajā rakstā ir demonstrēti kā sliktie, tā labie piemēri” – tieshām ir arī labie piemēri: piemēram šī ir bue “http://www.flickr.com/photos/bcnbits/3663297224/” , bet, manuprāt šai nav ne vainas “http://www.greaterbostonphotography.com/tag/panorama/”.Man HDR derdzas tas pārspīlēti zilais tonis

    1. es teiktu tā man principā nepatīk, bet man noteikti varētu parādīt ko tādus, kas patiktu. To HDR ir māksla izmantot tā, lai tas būtu neuzkrītoši, neuzmācīgi un nemākslīgi

    2. Saprotot ekspozīciju, nekādu HDR nevajag lai attēlotu dabasskatu. Fotogrāfija eksistē jau vairāk kā 100 gadus, un visu laiku labākās bildes ir tapušas bez HDR, tā ka tas nav “nepieciešams” lai dabūtu labu rezultātu. Bet es jau teicu, a nuka davai nespamojam par HDR ? 🙂

  2. 2.piemērā bij domāta bilde ar Venēciju, kaut gan teikšu godīgi: labu hdr piemēru tā uz sitiena, kas man patiktu nevarēju atrast. Bet domaaju, ka var but kas labs.

  3. Nu redzi, tu pati secināji, ka “labs piemērs” ir labi ja 1% no gadījumiem, un tāpēc arī neviens nopietns cilvēks to HDR nemīl. Tas patīk tikai tīņiem un visādiem gīkiem.

  4. HDR bedrei esmu apgājis apkārt, tajā neiekrītot. Tagad laikam esmu pie flickr/photoshop posma, tikai pašapziņa lielāka, neskatoties uz to, ka bildēju ar ziepi, haha. Esmu bijis arī “all I shoot is bad” un “Dammit, I suck” pašapziņas krīzes brīžos, bet narciss manī parasti palīdz pārvarēt šos posmus 😀

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *