Ziemassvētku brīnums

Pat lai arī Jēzus man ir tikai potenciāli safabricēts stāsts garajā vēstures notikumu rindā, šo ierakstu publicēt mēnesi iepriekš bija pāri pat maniem morāles standartiem. Tagad viss ir noklusis, brieži aizbraukuši mājās, lūk – palasiet par Saturnāliju.

Saturnālija bija nedēļu gari svētki Senajā Romā, kas sāka tikt svinēti aptuveni divus simtus gadu pirms mūsu ēras skaitīšanas sākuma. Tie bija veltīti auglības dievam Saturnam. Svētku kulminācija bija saulgriežos, 23. decembrī. Svētkiem bija dažādas zīmīgas parašas – īpašs tirdziņš, skolnieku brīvdienas, sanākšana kopā lai pasniegtu simboliskas dāvanas, draugu apciemošana, svētku ēdiens. Tas bija piedošanas laiks, tika mīkstināti sodi.

lens6835942_1252112636gingerbread-manŠis gan pilnīgi iespējami ir kristiešu propoganda lai nomelnotu pagānus, bet Grieķu dzejieks Luciāns apraksta Saturnālijas notikumus kā svētkus ar piedzeršanos, un staigāšanu apkārt bez drēbēm. Kaili cilvēki apstaigāja namus dziedādami (christmas carols?). Izvarošanas un slepkavības neesot bijis retums. Cilvēki esot cepuši cepumus cilvēciņu formā, un dievam pasnieguši dažādus upurus.

Cerībā pievērst pagānus kristietībai, ceturtajā mūsu ēras gadsimtā (Nīkajas konsulā) tika nolemts par Jēzus dzimšanas dienu nosaukt Saturnālijas fināla dienu, lai viņiem nebūtu jāatsakās no sava orģiju festivāla. Kristiešu līderiem gan diži neveicās pagāniem izdzīt viņu svētku tradīcijas.

Nekādi neizdevās atrast tiešām uzticamu avotu šim, bet daži uzskata, ka ziemassvētku koks (ne obligāti egle tolaik), ir vēl viens kristiešu triks lai pievērstu pagānus kristietībai. Šoreiz gan nevis Romiešus, bet Ašeiras kultu (pilns internets ar mazticamiem rakstiņiem, varbūt kādam ir uzticamāks links?) kuriem koki ir bijuši svēta lieta, un tāpēc koka pielūgšana un dekorēšana viņiem labi gājusi pie sirds. Interesanti, ka populārs ir uzskats, ka tieši egli par ziemassvētku koku pirmie sāka lietot Igauņi.

Interesanti arī tas, ka ziemassvētku vecītis, pazīstams arī kā Svētais Nikolajs, ir bijis viens no Nīkajas pirmā konsula dalībniekiem, kurā tika lemtas svarīgas kristiešu stāsta detaļas, piemēram Jēzus un Dieva saistība, Lieldienu datums, Ziemassvētku datums, kristību nozīme kā arī  daļēji Jaunās Derības izveide.

Interesanti, ka pareizticīgie ziemassvētkus svin citā datumā, bet nevienam no datumiem nav saistības ar Jēzus dzimšanu. Nevienā vēstures posmā neviens nav zinājis Jēzus patieso dzimšanas datumu. Nemaz nevajag datumu – pat gads (tolaik atskaitot no Romas dibināšanas laika, jo “mūsu ēra” vēl nebija sākta skaitīt) ir tikai aptuveni aprēķināms pēc Bībelē (nevienā citā vēsturiskā dokumentā tāds Jēzus nav pieminēts) minētiem fona notikumiem un valdnieku vārdiem. Bībeles pētnieks Joseph A. Fitzmyer raksta, ka pirmais mūsu ēras gads ir kļūdaini aprēķināts, un šo kļūdu ieviesis Dionysius Exiguus aptuveni piecsimtajā mūsu ēras gadā par pamatu ņemot tikai to, ka Jēzum ir itkā bijis trīsdesmit gadu kad Tibērijs bija piecpadsmitajā valdīšanas gadā.

Ne viss ir tik skaidrs kā mums maziem tika mācīts, un vēsture ne tikai nav skaidri zināma, bet arī mainās atkarībā no tā, kurš viņu stāsta, un kad tas tiek darīts.

36 thoughts on “Ziemassvētku brīnums

  1. Vai tik tevī nav pamodies Brauna gēns? Protams, ka vēsture tiek pagriezta kā vajag, pie tam pat mūsdienās. Kādu laiku atpakaļ lasīju grāmatu par pāvestiem un tie tur viduslaikos nesmādēja ne māti, ne meitu un bieži vien arī tēvu. Bet tāpēc jau to sauc par ticību. Tam nav jābūt patiesībai, tam jātic.

  2. Who cares? Kāds tiešām nopietni burtiski tic tam, ka Jēzus bija, piedzima Ziemassvētkos nulltajā gadā, un tūlīt pēc dzimšanas deva svētkus scenārijus, kā divtūkstoš gadus vēlāk mums Latvijā ziemas saulgriežus svinēt?
    Reliģiju vēsturē stāstīja, ka viš visticamāk esot dzimis trešajā gadā un pavasarī (pilnīgi noteikti ne ziemā). Bet tas maniem svētkiem nav būtiski. Mani svētki ir piparkūku svētki, dāvanu svētki, ģimenes svētki un drusciņ ziemas saulgrieži, un jaukākais ir lielākās daļas apkārtējo ļaužu noskaņojuma daļēja sakritība ar manējo.

  3. Tava nostāja par reliģiju man sen ir skaidra 🙂 un savai daļai no tā noteikti piekrītu. Bet kā ar ticību? Vai vari apkopot kaut kādu vērtību, “labās pieredzes” ‘n stuff kopumu, ko vēlies nodot saviem bērniem? Vai arī tomēr drošāk ir WYSIWYG, don’t trust anyone piegājiens dzīvei?

  4. Par Saturnālijiem stāstīja Latvijas Universitātē Eiropas kultūras vēsturē. Šeit rakstītais izklausās ļoti līdzīgi. Ziemassvētkus sāka svinēt tieši šajā datumā lai apkarotu orgaistiskos svētkus Saturnālijus. Pie kam arī klusais laiks pirms tam esot ticis ieviests tieši lai mazinātu Saturnāliju svinēšanu.
    Arī pēc bībelē rakstītā Jēzus noteikti nevarējis dzimt šajā laikā. Jo ziemā aitas ganos nedzenot.

    Par pārējo gan nezinu.

    Tā nu tas ir 🙂 Kādi šaubīgi pamati ir mūsu paradumiem

  5. Šajā sakarā noteikti iesaku izlasīt Noksa Andersona grāmatu “Vēstures vēsture”, kurā kristietība tiek izķidāta līdz sīkumiem, ar katru slāni atlobot laika atstātās čaulas un sniedzot lasītājam priekšstatu par to, kāda tā varēja būt savā rašanās laikā.Par Ziemassvētkiem arī varu teikt, ka svinu nevis Kristus dzimšanu, bet gan ziemas saulgriežus. Neesmu pagāns, vienkārši cienu dabu.

  6. Pievienojos komentāram: “who cares!”Ja es ticu Dieva, tad es ticu, lai kāda tā vēsture būtu, man nebūtu svarīgi vai viņš dzimis 23. un vai vispār dzimis, savukārt, kas netic, netic.

  7. => !!!manuprāt, lai nodotu vērtību komplektu, ticība nav obligāts priekšnoteikums. Ne tāpēc kaut ko darīt ir labi/slikti, ka tas tīk/netīk Dievam. Nav tā, ka ir izvēle starp diviem variantiem, kurā gadījums bez ticības paredz, ka tu ar nazi staigā pa ielu un dur cilvēkus.
    => Normis
    uzskatu, ka nav svarīgi, kā vārdā tu kaut ko dari, bet – ko tu dari. nav svarīgi, uz kā ir balstīta viena vai otra tradīcija, bet gan, ko tā mūsdienās dod. kā reliģiskam pasākumam līdz ar to manās acīs Ziemassvētkiem nav ne vainas, to komerciālā puse gan ir cits jautājums
    => Liene
    tā īsti nevar piekrist – ja tu tici Dievam kristīgajā izpratnē, tad tev ir būtiski, ka Jēzus vispār IR dzimis, jo kristietība uz tā balstās.

  8. Man šķiet amizanti, ka Jēzus esot dzimis 6-7 gadus pirms Kristus (tas 7-7 tikai tā, piemēram).
    Also, par to Ziemassvētku koku, it kā pirmā egle bija Igaunijā, Tallinā (Livonijas laikā), bet, cik es atceros, pirms kādiem 5 gadiem diezgan bieži tika skandināts, ka pirmā Ziemassvētku egle bijusi erektēta Latvijā. Latvieši baigi lepojās, un bija pat kaut kādā Amērikas raidījumā par to stāstīts. Bet, ņemot vērā, ka Latvija un Igaunija abas tajā laikā bija Livonijā, iespējams, ka tā par to Latviju bija tikai kļūda.

  9. Piekrītu Kažem. Reliģija ir izgudrota lai ļautiņiem dotu morāles instrukcijas, principā ja labi padomā, visi labie tikumi ir tikai loģiski atvasinājumi no tā paša “nedari otram to, ko negribi lai dara tev” (ar domu “sāpināt”) un reliģijai nav nekādas autortiesības uz cilvēku labu prātu vai pozitīvu rīcību. Nav jābūt reliģiskam vai ticīgam lai būtu labs, pozitīvs un darītu labus darbus.
    Esmu pat tālāk par fāzi “es neticu Dievam”, man tas pat vairs jau nav jautājums, tas ir tik acīm redzams ka par to pat nav jārunā. Jebkuram saprātīgam cilvēkam ar interesi par pasaules uzbūvi līdz tam būtu jānonāk.

    1. Ne visiem reliģija = ticība un otrādi. Varu ticēt labajam uz pasaules un nebūt reliģisks. Līdz ar to iebildums arī Kzh – arī tu automātiski vārdu ticība liec kopā ar Dievu. Varu ticēt reinkarnācijai un būt pagāns, nevis hinduists.

    2. Es zinu, es rakstīju par divām lietām
      1) Es neticu dievam (jebkuram)
      2) Es ienīstu reliģiju (būtībā divas no lielajām reliģijām, pārējās varbūt ne tik ļoti)

  10. man tavu pašpārliecinātību :)… “Esmu pat tālāk par fāzi “es neticu Dievam”, man tas pat vairs jau nav jautājums, tas ir tik acīm redzams ka par to pat nav jārunā. Jebkuram saprātīgam cilvēkam ar interesi par pasaules uzbūvi līdz tam būtu jānonāk.”

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *