Šonakt sapņoju par twitter. Sapņoju, ka beidzot pēc ilga pārtraukuma tur ielogojos paskatīties, un interfeiss bija izmainījies līdz nepazīšanai, un es atmetu ar roku.
Jā, Twitter es neemu ielogojies jau mēnesi. Neesmu arī lasījis citos veidos. Protams, arī šis bloga ieraksts tur parādīsies kā links, bet to nodrošina automātiskais WordPress spraudnis, un Twitter šeit spēlē tikai bloga reklāmas platformas lomu.
Kāpēc tas viss? Twitter aizņēma pārāk lielu daļu manas dienas. No rīta pa ceļam uz darbu, darbā, braucot mājās, esot mājās. Katru lietu ko es redzēju, vai iedomājos, es gribēju ierakstīt twitter.
Bet kam tas viss? Patiesībā nevienu tas neinteresē. Man tur bija vairāk kā 700 sekotāju, bet reāli ieinteresēti bija labi ja desmit. Tur ielikti linki dod labi ja 30 apmeklējumus. Lielākā daļa sekotāju ir boti, spameri, reklāmas konti, cilvēki kuri seko tikai lai tu sekotu pretim, un neaktīvie lietotāti. Twitter ir nenozīmīgs pašreklāmas un egoisma portāls.
Turklāt viss ko tur raksti, pazūd nebūtībā. Nav normāla veida kā saglabāt vecos ierakstus (ir visādi kreisie veidi, bet neviens no tiem nemācēja saglabāt garumzīmes), nav veida kā ērti pārskatīt vecos ierakstus (izņemot 35 reizes spiežot More, pa starpai plēšot matus no galvas).
Un galu galā, tas man apnika, jo lēnām pārvērtās par Tvnet komentāru bezgalīgu plūsmu – truli, iedomīgi, visszinoši.
He, protams – viss šis ieraksts, un galu galā blogs kā tāds, ir precīzi tas pats ko es šeit sarakstīju par twitter. Bet tas ir mans blogs, mana personīgā vieta, mans stūrītis. Es te varu brīvi izpausties, nesatraucoties par sekotāju skaitu.
Pacients izrāda atveseļošanas pazīmes. Atzinis atkarības faktu. Turpmāko ārstēšanu nolemts turpināt, ierobežojot pieeju arī blogam.
🙂
Piekrītu par to, ka nav iespējas normāli apskatīt un saglabāt vecos ierakstus. Viņiem būtu jāievieš kaut kāds arhivēšanas tool.
Nu viens arī te tev seko.Ja es pareizi saprotu, tad uzrakstot pāris rindas koda, var dabūt daudz ko. Vismaz to ko man ir bijis vajadzīgs no Twitter es iegūstu.
Kā arī, piemēram, manam blogam Twitter pēdējā mēnesī ir devis 12% apmeklējuma.
Par to pašreklāmas un egoisma portālu es piekrītu. Bet par nenozīmīgu gan nē. Vakar šķiet sākās akcija, ka slaveni Holivudas cilvēki vairāk neizmantos sociālos tīklus, kamēr tur kaut kādu naudu nesavāks, bet izrādās viens lokāli populārs to jau mēnesi dara. Kur ir konts?
Te vienmēr ienāku tieši no Twitter, jo citādāk grūti atcerēties pārbaudīt vai tiem, kuru blogus lasu, ir kāds jauns posts (rss vairs nelietoju) un Twitter ir labs rīks, kas man par to atgādina.Par sevi – es laikam vairāk esmu tur lasītāja nekā runātāja, jo patiesībā diezgan pārdomāju, ko rakstu. Domu galvā daudz, bet labāk, ja varu izteikties vizuāli.
Un par arhivēšanu piekrītu.
Es laikam pamanījos to saprast pavisam īsu laiciņu pirms tevis. Divas nedēļas nelogojos iekšā, pēcāk kaut ko atkal sāku bakstīties. Rezultātā 20 tvīti un 10 atbildes mēneša laikā. Reāli kad nav ko darīt ieskrienu paskatīties ko dara draugi, kas lielākoties arī bija visi mani sekojamie.
Es pievienojos Archijam par “pavisam īsu laiciņu pirms tevis”! Twitters priekš manis vairs neeksistē. Tāpat arī draugiem.lv, facebook ielogojos ļoooooooti reti.Patīkamāk par draugiem uzzināt no pašiem draugiem nevis no interneta vides – kaut vai vecmodīgā, vēstules veidā, ja nav iespējas satikt – tomēr personīgāk. Turklāt arī blogā tiek vairāk rakstīts, nerakstot twitterī.
Uhh, kādi visi palikuši nesociāli :)Nekas, draugi, nekur jūs neliksieties.
Totāli internetnesociāli “I’m always home. I’m uncool” :)Labi, tā pirmā daļa citātam gan ir liels pārspīlējums.
Twitters-fui! Bet no draugiem.lv gan es neatteikšos, vismaz kamēr esmu prom no LV.
Tas manās acīs ir vairākas pakāpes sliktāks, to es aktīvi nelietoju jau kopš projekta dzimšanas. Esmu tur tikai lai lietotu reizi divos mēnešos kā iedzīvotāju datubāzi.