Foto - Travel

Sīkumi

Siltajās zemēs ir fantastiski augļi, mango un papaija kas kūst uz mēles. Neko tādu Latvijā tā ari nav izdevies atradt, pie mums mango ir cieti un ja kāds man teiks, ka nav, noteikti nezin kā garšo tie paši augļi tikai svaigi no koka.
Starp citu, komentāros iepriekš man teica, ka pareizi ir teikt Baijas štats, bet es šim latviskojumam nevaru īsti piekrist, vietējie saka Bahīa ar visu H, tad Bahijas štats būtu korektāk.

Vakar vakarā bijām paēst visfantastiskāko ēdienu kādu vien biju ēdis pēdējā laikā. Uz nokaitētas čuguna pannas pasniegta tilapijas fileja (kas iepriekš nav bijusi sasaldēta), dārzeņi, visādas vārdos nenosaucamas lietas, kā arī jaunatklājums – vietējie to sauc par Macaxeira, bet angliski to sauc par Cassava. Dabā izskatās pēc garas tumšas saknes, bet garšo pēc nedaudz stiegraina bet miltaināka kartupeļa. Ēdām visdažādākos ēdienus kas gatavoti no tā. Piemēram ko līdzīgu kartupeļu frī.

Brokastīs man ieteica ņemt vietējo specialitāti – Tapioca, kas kārtējo reizi izrādijās gatavots no Macaxeira, konkrētāk no tādiem kā cietes miltiem. Tos uzsijā uz pannas, tie momentā sacietē tādā kā pankūkā, kuru pasniedz pildītu ar sieru, vai ar piemēram kokosriekstu skaidiņām un kondensēto pienu. Ļoti interesants ēdiens, grūti aprakstīt. Pati pankūka tāda bez izteiktas garšas.

Sulas te ir interesantas, daudz nepazīstamu. Piemēram Caja sula, izrādās ir no augļa, kas satur mums pazīstamo indijas riekstu (kurš izrādās nav rieksts, bet sēkla).

18 Comments on “Sīkumi

  1. Redzam, ka esi atklājis “mandioca” jeb Cassava. Cepta “kartupeļu frī” veidā tā ir ļoti garšīga. Esam meklējuši vietējos veikalos, bet te tādas nav. Eiropas pilsētās āfrikāņu kvartālos gan varot atrast.
    Vai açaí jau esi paspējis nogaršot?

  2. Par to Baiju/Bahiju: esam mēs tāda laikam jau vienīgā tauta (laikam to dara arī azerbaidžāņi; lietuvieši to pielieto daļēji), kas lieto īpašvārdu atveidošanu savai valodai (no tām, kuras izmanto latīņu alfabētu), ko dažas citas tautas varbūt uzskata par kaut ko novecojušu un varbūt arī izskaužamu.
    Tos noteikumus kā ko atveidot izstrādā mūsu valodnieki vadoties pēc kaut kādiem apsvērumiem. Pa vidu tam visam tiek izmantots IPA (Starptautiskais fonētiskais alfabēts, droši vien palicis atmiņā no angļu valodas mācīšanās – tajā tika dota izruna). Visā šajā procesā noteikti iespējamas kļūdas, tāpēc rodas visādas Īslandes, Baijas un tamlīdzīgi. Pašās beigās nostrādā cilvēka faktors, kuram noteikumi jāinterpretē.

    Ne vienmēr gan var ticēt savai dzirdei, esot kādā konkrēta vietā. Izrunas īpatnības mēdz krietni atšķirties, tāpēc varbūt reģionā, kur runa “pareizi brazīļu portugāļu valodā”, Bahija kļūst par Baiju.

    1. ātri runājot iespējams arī izklausās pēc baija, bet nu es jau vairākas reizes esmu pārliecinājies, ka H burts tur patiešām ir.
      Ekspotīcija tur augstāk minēja Mandioca – jā, vietējie to sauc par Macaxeira, un vēl daži par Aipim (dažos menu tā bija rakstīts). Brazīlija liela valsts, daudz dialektu, daudz veidu kā pateikt vienu lietu.

  3. […] bet rezultāts izskatās pasakaini. Autors ēdienu tēmai bieži nepieskaras, bet dara to eksotiski un interesanti. Starp citu, tieši pie viņa uzzināju kas ir artisan cepējs (artisan bakers). […]

Leave a Reply to Anonymous Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.