Miskaste
Svētdien mūsu pašu Geocaching komūna beidzot rīkoja Latvijā pirmo CITO (Cache In – Trash Out) pasākumu. Diemžēl tikai ar otro daļu, jo neviens slēpnis netika izveidots. Tiesa gan – slēpņi izvēlētajā vietā pie Garajiem ezeriem bija gan pa kreisi, gan pa labi (burtiski). Piepildījām termosu, nopirkām cimdus, un devāmies vākt miskasti.
Protams izvēlētā starta vieta bija visai labā čuhņā, tāpēc braucot pāris reizes apmaldījāmies, jo Latvijas Topo karte izrādās satur arī ceļus, kuriem virsū sen uzbūvētas mājas, un pāri sliedēm liek braukt tāpat vien jebkurā vietā. Beigās atmetām roku, un braucām pēc pašu loģikas.
Pasākuma nākamais FAIL bija kilometru pirms starta noliktās Geomašīnas, kas liecināja, ka tālāk laikam braukt nav iespējams vai ieteicams. Paskatījamies – jā, dažas milzīgas peļķes. Nu mums jau nav džips, neiesim izlekt. Gājām ar kājām. Protams bija nostrādājis bara efekts, jo tālāk ceļš bija pilnīgi normāls. Vēlāk pēc auto Noru pakaļ aizveda laipnā plumite_and_upenite komanda.
Gala koordinātēs mūs pārsteidza milzīgais pūlis ar cilvēkiem un automašīnām, mēs bijām #109 kas ieradās, un pēc mums noteikti bija vēl cilvēki. Satikām visādas pazīstamas sejas, savācām melnos maisus, un devāmies ievākt drazas.
Bet!
Drazu nav. Līkumojām turpu šurpu, bet atkritumus tā nemaz nemana. Ieraugam vienu pudeli, un gandrīz kautiņš, kuram tā nu tiks. Satikām tās pašas plumite_and_upenite un devāmies jau kopā, virzienā uz ezeru. Ezers izrādijās patālu, atmetām ar roku, devāmies pēc Shamanistaana slēpņa, pie kura jau bija visai aktīva slēpņotāju satiksme. Žurnālā pirms manis redzēju trīsdesmit parakstus, un pēc manis gaidīja vesela rinda.
Kopējā bilance – trīs maisi, lielākā daļa sviedru izlieti izmisīgi meklējot kādu atkritumu. Nostaigājāmies labi, uzmetām aci milzīgajam āfterpārtijam, un tad jau devāmies mājup skatīties īzcili īpatnējo Scott Pilgrim. Bildes pie Lienčas.
Te arī GPS track: