Otto problēma


Jau kopš seniem laikiem mana iekšējā balss ir teikusi, ka Otto vajadzētu rakstīt ar diviem T. Es nezinu kāpēc, man personīgi šis T burts šķiet izrunājams nedaudz ilgāk nekā vārdā Ota vai Slota. Galu galā, gramatiskais pamatojums lietot tikai vienu T ir uzradies tikai relatīvi nesen, senākos laikos Otto ar diviem T bija ierasta lieta. Paskaties apkārt – restorāns Otto Schwarz, žurnāls Otto, personas Otto Zitmanis, Otto Birznieks. Es nemaz nezinu nevienu cilvēku kuru sauc Oto ar vienu T. Nav brīnums, ka prasās lietot divus T. Nu jā, un ne jau Otto vienīgais ir cilvēks ar aizliegto vārdu. Arī Lotte piemēram.

Tiem kas palaiduši garām – šobrīd notiek tiesāšanās par vecāku tiesībām nosaukt bērnu par Otto, nevis gramatiski pareizo Oto, un esot lielas cerības, ka vecāki uzvarēs. Man arī darbā ir cilvēks, kura bērnu aizliedza reģistrēt kā Otto, viņš jau cerībā berzē rokas. Galu galā paskatieties PLMP datubāzi – Otto ir gandrīz tik pat daudz cik Oto. Kāpēc gan šie cilvēki ir tikuši cauri ar konfekšu kārbām (kā gan savādāk?) bet citiem neļauj. Datubāzē ir pat cilvēki ar X un Y savos vārdos (vai abiem – MAXYM (!), kas vispār nav mūsu alfabētā. Pilsoņi, tādi paši kā Otto.

No vienas puses, ja gramatika tā nosaka, tad tā būtu arī jābūt. No otras puses – kāpēc lai tu nevarētu saukt savu bērnu kā vien ienāk prātā? Kaut vai Otolingjuarrists? Kāpēc lai gramatikas nosacījumiem būtu jāattiecas uz īpašvārdiem un personvārdiem? Vai tad uzreiz nozīme, ka sāksim Loto un Foto saukt par Lotto un Fotto (pirmais gan man izklausās visai dabiski)?

Kā tu domā?

68 thoughts on “Otto problēma

  1. jā, protams, var jau ieviest parasto o, garo ō un divskani o. bet laikam jau bez tā var iztikt, ja jau esam simtiem gadus iztikuši 🙂

  2. Vecāki droši vien vinnēs un visdrīzāk tikai tāpēc, ka Latvijas valsts ir nolohojusies, ļaujot jaunajos laikos reģistrēt kādu simtiņu Otto.Kas attiecas uz “kāpēc” – a tu padomā, cik reizes tādam Otto mūža laikā būs jāskaidro, kā pareizi rakstāms viņa vārds.

  3. Man liekas Otto nebūs jāskaidrojas. Drīzāk problēma ir ar vārdu Miks, kuru neviens nemāk pareizi locīt, un pat latviešu cilvēki 90% gadījumā saka “Iedevu Mikusam” 😀
    Principā vecākiem būtu jāizvēlas vārdi, ar kuriem pēc tam nebūs visādas problēmas, bet tāpat – tā ir vecāku izvēle. Kāpēc kādam būtu tā jāierobežo?

  4. Droši vien domāji “Mikus”.. Ar to vēl nav tik traki kā ar “Ingus” (ar vienu “s”) – datīvā – “Ingum”, ģenitīvā – “Inga”?..

    1. Ģenitīvā — Ingus!
      Par Oto — manuprāt, labāk tomēr ir gramatiski pareizais variants, kaut vai tā paša iemesla dēļ, ka mazāk jāskaidro, kā jāraksta, un mazāka pārpratumu iespēja.
      Mani arī bieži vien mēdz rakstīt kā Arturs (ar īso u), bet esmu Artūrs (ar garo). Neesmu jurists, bet, šķiet, ka, piemēram, līgums ar tādu kļūdu īsti nav spēkā. Vai arī gadījums iz dzīves — apdrošināšanas kompānija atsūtīja karti, kur īsais u. Nepārbaudīju, bet, iespējams, ārstniecības iestādē varētu to neņemt pretī, jo personas dokumentā ir cits vārds. Pēc tam tikai lieks čakars…

    2. Artūr – man uzvārdā ir visādi č un š burti, bet dažādas formas tos mēdz sakropļot, tāpēc bieži rakstu bez. Nekādu problēmu. Arī kredītkaršu formās neviens specsimbolus neņem nopietni.

    3. Beidz, nav tev nekāda š uzvārdā ;)Par tēmu — no tt latviešu valodā absolūti nav nekādas jēgas, tāpēc joprojām domāju, ka ir labi, kā ir. Tikpat labi tad jau varētu arī w atkal sākt lietot, plus vēl ieviest visādus zzzz un 111111… Arī pokemoniem taču būs bērni 🙂

      1. Nu, un kāpēc ne? Nav bijis tāda 10 gadu posma Latvijas vēsturē, kad nav uzradušies jauni vārdi, vai aizmirsti kādi vecie. Valoda mainās, daži te cenšas to aizsargāt itkā viņa kādreiz būtu bijusi konstanta. Ja Latviešu valoda nepazuda padomju laikos, tad nepazudīs arī tagad.

  5. Nu pag, Miks – Mikam, Mikus – Mikum, Mikuss – Mikusam. By the way, you prove my point. Pat tie kas māk locīt, mēdz sajaukt 😀

  6. IMHO Oto ir tāpat kā Lilija, prasās divi, bet patiesībā ir viens līdzskanis. Tas ka kadus daudz atpakaļ kādam bija vienalga ko ierakstīt, ir cita problēma, Līdzīgi kā Liepiņu ģimenē viens no diviem bērniem ir Lepiņš.Jāskatās vārda izcelsme, ja tur ir ar vienu patskatni, tad jābūt ar vienu, ja diviem tad diviem.
    p.s. pollā attiecīgi 5. variants

  7. Nu jautājums pēc būtības bija savādāks – tas ir “vai nav vienalga kāda izcelsme, ja vecāki grib likt šādi” ?

  8. Tradicionāli grūtais variants tiešām ir Ingus, kuru izteikts vairākums latviešu loka: Ingus – Ingusa – Ingusam – Ingusu – Ar Ingusu – Ingusā (ok, to laikam saka retāk) – Ingus!Ar Miku ir tikai tik daudz problēmu kā 3 līdzīgi vārdi, katru no kuriem loka savādāk.Mikusi (ar 2 s) ir visā valstī 20 gab., tā nav īsti izplatīta parādība.

  9. Esmu “par” iespēju vecākiem reģistrēt bērna vārdu ar divien T, jo pretējā gadījumā būtu jāaizliedz arī visas tās šausmas pēc būtības, kādās dēvē bērnus, piemēram, Stīvs,Kails, Ihtiandrs, Krosofico vai Takdiršohs.

  10. Nesaprotu tos, kam ir iebildumi pret jebkādiem vārdiem. Lai tak ļaudis izpaužas un rēķinās ar to, ka kaut kādās dzīves situācijās nāksies ciest, ja kāds kaut ko sajauks.
    Gan Oto, gan Otto, plaši lietots abās variācijās. http://lv.wikipedia.org/wiki/Oto_B%C4%93rti%C5%86%C5%A1 un http://lv.wikipedia.org/wiki/Otto_Ciel%C4%93ns
    (nav gan pierādījumu, ka tur pareizi uzrakstīts).

    Pastāv gan noteikumi, pēc kuriem īpašvārdi tiek latviski atveidoti, un no līdzskaņiem dubultie tiek atstāti tikai ll, mm, nn, rr (tā nu valodnieki izdomājuši). Attiecīgi visi ārzemju Otto von Bismarck kļūst par Oto fon Bismarkiem.

    Tāpat mūsu sētas līmeņa futbola čempionātā spēlē tāds spēlētājs, kura vārds visos oficiālajos tekstos parādās kā Daniils Turkovs. Lai jau viņam tiek tāpat kā Germanam Māliņam no tā paša kolektīva – cilvēki vienkārši runā un raksta ka paši dzird.

    Dikti mazs komentāru lauks, taisi prasās rakstīt tikai īsas rupjības, nevis garu penteri, labi kar ar Chrome var pastiept lielāku.

  11. Datubāzē ir pat cilvēki ar X un Y savos vārdos (vai abiem – MAXYM (!), kas vispār nav mūsu alfabētā. Pilsoņi, tādi paši kā Otto.

    Gan jāprecizē, ka datubāzē nav tikai pilsoņi, bet arī uzturēšanās atļauju saņēmušie. Vēl pirms pāris gadiem bija prakse reģistrā ierakstīt tikai latviskotos vārdus, bet nu jau tā vairs nedara, un tagad šiem Latvijā dzīvojošiem ārvalstu pilsoņiem visos latviskajos dokumentos, kā CSDD izdotajā vadītāja apliecībā utt. raksta tikai oriģinālo formu nelatviskojot.

    Nedaudz dīvaini jau sanāk, ja piemēram, kāds Baraks nekad Latvijā nav bijis, tad mēs viņa vārdu visur latviskojam, bet ja viņš izdomātu pārcelties uz dzīvi Latvijā, tad viņa vārdu vairs nelatviskotu, bet rakstītu oriģinālā kā Barack. 🙂

  12. Tas ir ieviesies no citām valodām, kur tas kalpo fonētiskiem nolūkiem. Dubultais līdzskanis slēdz zilbi. Piemēram, zviedriski Lotte un Lote tiks izrunāta pilnīgi atšķirīgi (jo tiek ietekmēti citi patskaņi utt).Latviski tas nedarbojas un ir pilnīgi lieki. Liec vienu vai desmit t burtus, izrunāsi vienādi.

  13. Jautājums gramatiķiem, pieņemsim, ka eksistētu tāds darbības vārds “otot” (ar krāsojamo otu), kā jūs uzrakstīsiet “Jānis oto sienu” (divi divskaņi uo)?
    Man jau personīgi vienmēr ir licies, ka divskani O vajadzētu rakstīt kā Uo un tad viss būtu “bumbās”:

    uota, sluota, kuoks bet kiosks 🙂

    1. C’mon, ja tu latviešu valodā esi bijis divnieku karalis, varbūt nevajag to tik ļoti izrādīt? :)Ir tāda lieta kā homogrāfi: vārdi, kas tiek rakstīti vienādi, bet izrunāti — atšķirīgi. Piemēram, koks (pavārs vai augs). Un, manuprāt, parasti cilvēkiem nav problēmu lietot pareizo izrunu.
      Varbūt vēl sāksi iebilst pret plato e, jo to arī pēc rakstības nevari atšķirt, kad kā ir jāizrunā? 🙂

    2. Haha, divkosis. Izskatās, ka vai nu tev dubultojas personība, vai arī tavus komentārus raksta dažādi cilvēki. Tikko augstāk tu rakstīji, cik ļoti precīza rakstība ir svarīga visādos juridiskos gadījumos, bet te redzi “koks” un “koks” jau esot pats par sevi saprotams. Nekas nav pats par sevi saprotams, ja kādu vajag iesūdzēt tiesā.
      (Cilvēkiem ar bojātu psihi: ŠIS IR STULBS SARKASMS UN MUĻĶĪBAS) – tāpēc jālikvidē visādi idiotiski divdomīgi vārdi lai vienmēr visu var atšķirt arī nezinot kontekstu.

  14. Nebūtu jau slikti, bet Uozuoliņiem gan varētu traki nepatikt.
    Un tas Latvijas Daunis drosi vien ir labi vecs un dzimis laikos, kad Daunis bija normāls kalendārā ierakstīts vārds un tāds Dauna sindroms nemaz nebija atklāts. Galu galā, normāls vārds.

  15. “Otto Schwarz jāspiež pārsaukties”???
    Kāpēc pārsaukties?
    Latviski Otto Schwarz ir Oto Švarcs.
    Vāciski Oto taksta ar diviem tt un tur nav ko pārsaukt. Latviešu valodā taču visi ārzemju vārdi un uzvārdi tiek latviskoti.

    1. Restorānam uz fasādes ir milzīgs uzraksts neatbilstošs latviešu gramatikai, ieslēdzot sarkasma karodziņu, iedomājies, ka Latvija (tāpat kā amerika, starp citu) varētu aizliegt importēt preces, ar nosaukumiem, kas nav pareizi latviešu gramatikā. Aizliegt fasādes ar visādiem Schwarz un tamlīdzīgi, jo tur ir mums nesaprotami burti.
      Interesants fakts – Amerikā ir aizliegts importēt preces, uz kurām parādas amerikas alfabētā nelietoti burti. Sony α un Olympus μ tiek ražoti ar atšķirīgiem uzrakstiem īpaši amerikas tirgum. Krievu preces tur neimportē ja tur ir kaut viens kirilicas uzraksts.

      Mums arī vajadzētu, vai ne? 🙂

    2. ā, nu tagad sapratu to pārsaukšanas domu.Vispār jau tā ārzemnieku vārdu un uzvārdu latviskošana man liekas nejēdzīga. Vācietim jāpaliek par Otto arī Latvijā. Un vispār, gramatikas likumiem nevajadzētu attiekties uz personvārdiem. Lai ir puika Otto vai vienalga kādi burtu salikumi, bet foto un loto būtību tas nemaina, tur lai darbojas gramatikas likumi.
      Arī grāmatu autorus (un jebkādus citus personvārdus) nevajadzētu latviskot, bet tikai pierakstīt latvisko izrunu. Šobrīd diemžēl vārdi tiek latviskoti un tikai retā gadījumā pierakstīts klāt īstais vārds. Tad nu jāzīlē, kāds tas varētu būt.

  16. :: (tāpat kā amerika, starp citu) varētu aizliegt importēt preces, ar nosaukumiem, kas nav pareizi latviešu gramatikā. ::
    Jā, iPhone un citus gramatiski nepareizus nosaukumus 😀

    P.S. Izslēdz savu valodas pūrista režīmu. Es domāju, ka tu kaut esi pārpratis sakarā ar gramatiski nepareiziem nosaukiem. Iespējams, ar to bija domāti tiešām pavirši tulkojumi ar rupjām pareizrakstības vai gramatiskām kļūdām, kas reāli apgrūtina saprast pateiktā jēgu vai pievienotās instrukcijas domu. Tas jau tiešām var būt bīstami, bet ne jau mārketinga nolūkos kreatīvs nosaukums.

    1. “Valodas pūrisms” 😀 tu savukārt ieslēdz humora izjūtu, un iemācies atšķirt sarkasmu no nopietnas kritikas.

  17. normis: Es domāju, ka tev arī būtu interesanti uzzināt par ASV veikalu ķēdi Toys “Я” Us 😀
    Nav gluži imports un sakritība ar krievu Ya ir tikai nejauša, jo domāts, kā bērna kļūda šī burta rakstībā, bet ja ir kāds nosaukums nepareizi uzrakstīts, tad labāku piemēru ir vēl grūtāk atrast.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *