Otto problēma
Jau kopš seniem laikiem mana iekšējā balss ir teikusi, ka Otto vajadzētu rakstīt ar diviem T. Es nezinu kāpēc, man personīgi šis T burts šķiet izrunājams nedaudz ilgāk nekā vārdā Ota vai Slota. Galu galā, gramatiskais pamatojums lietot tikai vienu T ir uzradies tikai relatīvi nesen, senākos laikos Otto ar diviem T bija ierasta lieta. Paskaties apkārt – restorāns Otto Schwarz, žurnāls Otto, personas Otto Zitmanis, Otto Birznieks. Es nemaz nezinu nevienu cilvēku kuru sauc Oto ar vienu T. Nav brīnums, ka prasās lietot divus T. Nu jā, un ne jau Otto vienīgais ir cilvēks ar aizliegto vārdu. Arī Lotte piemēram.
Tiem kas palaiduši garām – šobrīd notiek tiesāšanās par vecāku tiesībām nosaukt bērnu par Otto, nevis gramatiski pareizo Oto, un esot lielas cerības, ka vecāki uzvarēs. Man arī darbā ir cilvēks, kura bērnu aizliedza reģistrēt kā Otto, viņš jau cerībā berzē rokas. Galu galā paskatieties PLMP datubāzi – Otto ir gandrīz tik pat daudz cik Oto. Kāpēc gan šie cilvēki ir tikuši cauri ar konfekšu kārbām (kā gan savādāk?) bet citiem neļauj. Datubāzē ir pat cilvēki ar X un Y savos vārdos (vai abiem – MAXYM (!), kas vispār nav mūsu alfabētā. Pilsoņi, tādi paši kā Otto.
No vienas puses, ja gramatika tā nosaka, tad tā būtu arī jābūt. No otras puses – kāpēc lai tu nevarētu saukt savu bērnu kā vien ienāk prātā? Kaut vai Otolingjuarrists? Kāpēc lai gramatikas nosacījumiem būtu jāattiecas uz īpašvārdiem un personvārdiem? Vai tad uzreiz nozīme, ka sāksim Loto un Foto saukt par Lotto un Fotto (pirmais gan man izklausās visai dabiski)?
Kā tu domā?