Cik maksā vārds
Vakar veikalā “Čiekurs” atradām smuka dizaina bērnu krēsliņu, pēc koncepcijas ļoti līdzīgu STOKKE krēslam. Pedējais gan ir ļoti dārgs, maksā ap 150Ls. Čiekurā atrastais maksāja 22Ls, bet bija pat nedaudz smukāks. Paņēmām krēslu, un mājās atklājām, ka zem uzlīmes “Herkuless” slēpjas smuki iegravēts Leander nosaukums, kas nozīmē, ka šis krēsls patiesībā nav nemaz lētāks par STOKKE.
Leander, tāpat kā STOKKE, ir krēsls kurš transformējas, un ir piemērots bērnam no vecuma kad viņš sāk sēdēt, pat līdz tīņu vecumam.
Kad aizbraucām paņemt otru (pēdējo) krēslu, uzzinājām, ka Čiekurs kādreiz ražojis šos krēslus “priekš eksporta” un nemaz neapjauš cik tie krēsli maksā ar Leander vārdu. Kontrakts ir beidzies, un Čiekuram palikuši daži krēsli pāri, ko nu viņi pārdod par pašu līdzīgā produkta cenu.
Lieki teikt, ka blakus stāvošais (un joprojām nopērkamais) Čiekura pašu dizainētais krēsls ir vienkārši padomju laiku parodija.
Droši vien Čiekuram nebija pa spēkam nodrošināt apjomus, jo diez vai problēmas bija cenā.
Smieklīgi cik viegli cena palielinās kādas sešas reizes pie vienkāršas uzlīmes noplēšanas. Protams maksāts jau netiek tikai par vārdu, konstrukcija un dizains ir intelektuālais īpašums, un Čiekuram nākas vien turpināt ražot parastus krēsliņus. Interesanti kur paliek Latvijas dizaineri, un kāpēc mūsu mēbeles ir tik neglītas, salīdzinot ar Skandināvu dizainu? Tie daži izņēmumi kas gadās, patiesībā nemaz nav Latvijas dizains, jo arī Priedeskoka Mēbelēs (pie Deglava tilta) pirktā guļamistabas sērija izrādijās patiesībā esam eskporta prece pazīstama kā IKEA LEKSVIK.