Īstu aukstu ziemu ar daudz sniega es atceros tikai sen agrā bērnībā. Droši vien tad arī sniega bija vairāk, jo es pats biju mazāks izmērā. Tas pats ar vasarām – pēdējos gados karstuma ir bijis maz, un uz īsu periodu. Nedēļa, divas – un tās pašas es parasti palaidu garām, atrodoties kādā tālākā valstī. Sanāca, ka siltu vasaru gadījās neredzēt gandrīz nemaz. Nezinu, kas ir noticis šogad, bet manā atmiņā šis noteikti ir gan karstākais, gan aukstākais gads. Ziemā sniega bija metriem, autobusu pieturu zīmes nereti bija ierakstas sašķūrētajās kupenās, pēc tam papildus tam visam vēl uznāca mīnus 25 grādu sals, kas brīžiem nokrita vēl zemāk, sasniedzot rekordzemus -34C.
Mēdz teikt, ka pēc aukstas ziemas nāk karsta vasara, taču neesot nekādu pierādijumu, ka tā būtu patiesība. Arī statistika par to liecina. Taču ne šogad.
Šovasar mēs dzīvojam tropos. Liels gaisa mitrums un virs 30C temperatūras ir ikdiena. Atceros Aprīlī eiropas galvenā meteoroloģijas organizācija paredzēja ziemeļeiropai aukstu vasaru. Kļūdijās. Pagaidām rekords ir +35C. Bieži vien ēnā novēroju +32C tā kā tas nav izolēts uz mistiskām meteostacijām laukos.
Interesanti kāds laiks mūs sagaida nākamajā ziemā. Pierakstu šīs lietas, jo bieži vien aizmirstas cik grādu kurā vasarā tad bija. Katrā ziņā, vismaz manā atmiņā šis ir gads ar viskrasākajām temperatūras izmaiņām.