Atpazīsti slīcēju

Manis tulkots Mario Vittone raksts no: http://mariovittone.com/2010/05/154/
Jaunais kapteinis, ar visām drēbēm ielēca ūdenī, un sāka peldēt. kā jau bijušais ūdens glābējs, viņš nenolaida acis no upura, un devās tieši pretim peldētājiem, kuri atradās starp pieenkuroto jahtu un pludmali. “Man šķiet viņs domā, ka tu slīksti”, vīrs teica sievai. Viņa bija šļakstījušies un viņa bija spiegusi, bet tagad tie vienkārši stāvēja līdz kaklam ūdenī. “Mums viss ir kārtībā, ko viņš dara?”, jautāja sieva, nedaudz aizkaitināta. “Mums viss ir kārtībā”, vīrs nokliedzās, žestukulējot lai peldētājs dodas prom, bet kapteinis peldēja pilnā ātrumā. “Malā!” viņš norēja, un aizpeldēja garām apstulbušajiem jahtas īpašniekiem. Tieši viņiem aiz muguras, viņu deviņgadīgā meita slīka. Nonākusi drošībā, kapteiņa rokās, viņa izplūda asarās “Tēti!”

Kā kapteinis no 15 metru attāluma zināja to, ko tēvs nespēja pamanīt trīs metru attālumā? Slīkšana nav vardarbīga šļakstīšanās un saucieni pēc palīdzības, ko vairums paredz. Slīkšanas pazīmes viņam ļāva saskatīt kapteiņa gadu pieredze un ekspertu apmācība. Tēvs, turpretim, slīkšanas pazīmes bija redzējis tikai televīzijā. Ja jūs pavadīsiet ilgāku laiku ūdens tuvumā (gluži kā mēs visi) tad jums ir jāzin, uz ko skatīties kad cilvēki iet ūdenī. Līdz pat brīdim kad meitene neizsaucās “Tēti”, viņa nebij izdvesusi ne skaņas. Arī es, kā bijušais krasta apsardzes glābšanas peldētājs nemaz nebiju pārsteigts par šo stāstu. Slīkšana patiesībā ir maldinoši kluss notikums. Māšana, kliegšana un šļakstīšanās ir tikai televīzijas dramatizējums, un reālajā dzīvē tā notiek reti.

Instinktīvā slīkšanas pretreakcija (tā to nosaucis Francesco A. Pia, Ph.D.) ir tas, ko cilvēki dara lai izvairītos no nosmakšanas ūdenī, un tas nebūt neizskatās pēc tā, ko vairums sagaida. Nav ne šļakstīšanās, ne māšanas, ne kliegšanas, ne saucienu pēc palīdzības. Lai apzinātos cik klusa un nedramatiska ir slīkšana, padomājiet par sekojošo – slīkšana ir otrais lielākais bērnu nāves iemesls amerikā. No aptuveni 750 bērniem kuri noslīks amerikā nākamgad, aptuveni 375 no tiem noslīks tiešā vecāku tuvumā. Desmit procentu gadījumā, pieaugušais pat skatīsies tiem virsū, nenojaušot ka tas notiek (Avots: CDC). Slīkšana neizskatās pēc slīkšanss, Dr.Pia apraksta kādā krasta apsardzes žurnālā. Instinktīvās reakcijas ir šādas:

1. Ar retiem izņēmumiem, slīkstošs cilvēks ir psiholoģiski nespejīgs saukt palīdzību. Elpošanas sistēma pamatā ir veidota elpošanai, un runa ir tikai papildfunkcija. Elpošanas vajadzība ir jāpilda vispirms.

2. Slīkstoša cilvēka mute pārmaiņus pazūd un parādās virs ūdens līmeņa. Mute nav virs ūdens tik ilgi, lai paspētu izelpot, ieelpot un iekliegties. Kad slīkstoša cilvēka mute iznāk virs ūdens, viņš ātri izelpo, un ieelpo tieši pirms tā nonāk atpakaļ ūdenī.

3. Slīkstošs cilvēks nevar māt pēc palīdzības. Instikts liek tiem izstiept rokas sāniski un spiest uz ūdens virsmas Spiežot uz ūdens cilvēks spēj noturēt ķermeni līdzsvarā, lai varētu pacelt muti virs ūdens īsai ieelpai.

4. Instinktivās slīkšanas reakcijas dēļ, cilvēks nespēj brīvi kontrolēt roku kustības. Fizioloģiski, slīkstoši cilvēki nespēj reizē pretoties slīkšanai un māt pēc palīdzības, vai pārvietoties uz glābēju pusi, vai pasniegties pēc virves vai glābšanas riņķa.

5. No sākuma līdz beigām slīcēja ķermenis atrodas vertikālā stāvoklī, bez jebkādām pazīmēm ka tiek izmantotas kājas. Ja vien neiejaucas glābējs, cilvēks spēj izturēt tikai 20-60 sekundes pirms sāk grimt.

Tas protams nenozīmē, ka cilvēks kurš sauc pēc palīdzības nav iekļuvis nepatikšanās – viņam iespējams ir sākusies ūdens panika. Reizēm tas notiek īsu brīdi pirms sākas slīkšana, šajā brīdī cilvēks vēl ir spējīgs saķet virvi utml.

Skatieties uz šīm pazīmēm:

– Galva zemu ūdenī, mute ūdens virsmas līmenī
– Galva atliekta uz atpakaļu, mute vaļā
– Acis stiklaimas un tukšas, nespēj fokusēties
– Acis ciet
– Mati pār pieri vai acīm
– Nelieto kājas, vertikāls
– Strauji un īsi elpo vai elš
– Cenšas kustēties kādā virzienā, bet netiek
– Cenšas atgāzties uz muguras

Tātad ja kāds iekrīt ūdenī, un izskatās normāli – neesi tik pārliecināts. Pirmā pazīme bieži ir tieši tāda, ka izskatās ka cilvēks neslīkst. Var likties ka cilvēks tikai kūļājas pa ūdeni un skatās uz laipu. Kā pārliecināties? Pajautā – “viss kārtībā?” Ja cilvēks vispār ir spējīgs atbildēt, tad droši vien viss ir kārtībā. Ja atbild ar tukšu skatienu, tev ir 30 sekundes lai tiktu līdz viņam.

Un vēl – bērni ūdenī taisa troksni. Kad tie paliek klusi, ejiet un pārliecinieties kāpēc.