Notes - Uncategorized

Dzīvojam 00FF00

Uztaisīsim nelielu pārskatu par manām “zaļajām” darbībām sevis un vides labā.
Videi.

Visas spuldzes ir ekonomiskās, ar pēc iespējas mazāku patēriņu. Pie griestiem 18W, pie sienām 5W. Lampas ietvars ļoti daudz maina to, cik Vatus tev vajadzēs. Iepriekš bija ķīniešu papīra bumba, un 23W lampiņa nebija tik spoža, cik tagad ar atvērtā tipa lampu un 18W.

Somā un Olivera ratos vienmēr ir kāds auduma maisiņu komplekts. Nora pati uzšuva dažus no linu auduma, daži ir par brīvu kur dabūti. Veikalā atsakot ņemt maisiņu pat ja pastāv risks, ka “salātiem nokritīs vāciņš” (Elvi pārdevējas tā domā) vai nāksies nest pilnas rokas.

Kad nav iespējams braukt ar velosipēdu, uz darbu braucu ar sabiedrisko transportu, pārējā laikā braucu ar velosipēdu. Automašīna mums ir, bet izvēlējāmies ekonomiskāko no klases, un arī nākamo jau plānojam balstoties uz šī rādītāja. Parasti ekonomisks, ir arī ekoloģisks. Uz darbu neviens ar auto nebraukā. Ceļojumā devāmies ar auto, jo trijiem cilvēkiem tas ir ekoloģiskāk nekā braukt ar lidmašīnu. Protams, ne visur var aizbraukt ar auto vai vilcienu, tāpec no lidmašīnām atbrīvoties nevar.

Oliveram nepērkam pamperus jau kopš pirmajām nedēļām, jo lietojam mazgājamos autiņus. Pretēji tam ko varētu iedomāties, apiešanās ar šiem modernajiem autiņiem nekādi neatšķiras no pamperiem. Lai arī mazgāšana arī patērē resursus, tomēr netiek atkritumos izmesti savi 2000 pamperu, kā tas ir parasti. Turklāt tas ir lētāk.

Iespēju robežās šķirojam atkritumus. Pie mājas ir konteineri stiklam, papīram un PET pudelēm. Tiesa gan, kaimiņiem uz to ir nospļauties, un viņi visu met kur pagadās. Nu jau ir kļuvis labāk, bet sākotnēji izskatijās ka ne krāsas, ne burtus neviens neatšķir.

Ja iespējams, pērkam preces, kas iegūtas no atjaunojamiem resursiem. Koka preces ar FSC sertifikātu un tamlīdzīgi. Pārtiku cenšamies izvēlēties vietējo, vai Fairtrade sertificētu.

Sev.

Visa kosmētika un ķermeņa kopšanas līdzekļi mums ir no eko veikaliem, pēc iespējas vienkāršāku sastāvu un bez nevajadzīgajām smaržvielām un krāsvielām. Vai tiešām tev ir svarigi kādā krāsā ir zobu pasta, lai tas attaisnotu trīs krāsvielu klātbūtni?

Pērkot fasēto pārtiku, skatamies sastāvdaļas. Ir tik elementāras lietas kuras var pamanīt – vienādu cenu majonēzēs, dažās ir trīs reizes vairāk sastāvdaļu kā citās. Tas pats ar tomātu mērcēm, maizēm, jogurtiem utt. Kāpēc majonēze Gardigan ir tādā pašā krāsā kā Provansas Francis, bet pirmajā ir krāsvielas, benzoāti un stabilizatori, bet otrajā nav? Kāpēc Heinz ketčups sastāv no tomātiem, etiķa un sāls, bet citi sastāv no nelielas ķīmijas enciklopēdijas un cietes?

Neēdam gaļu, un reti ēdam zivis. Ne tikai ētiskais faktors, arī tas, ka gaļas ieguves industrijai ir lielākā ietekme uz vidi no visām. Protams diskutabls punkts, bet nejūtamies apdalīti. Tieši pretēji, esam guvuši veselu pasauli jaunu ēdienu un recepšu.

Protams lieki piebilst, ka izvairamies no mākslīgās pārtikas, ģenētiski modificētās pārtikas, apšaubāmas izcelsmes pārtikas. Diemžēl Latvijā nav tik viegli kā rietumeiropas valstīs, kur jebkurā pārtikas veikalā ieej un tur ir BIO plaukti, kuros ir svaigi dārzeņi no vietējām sertificētām bioloģiskajām lauksaimniecībām. Pie mums ir jāpaļaujas tikai uz izcelsmes reģionu un godavārdu. Ari tirgū pie mums nevari zināt cik daudz pesticīdu un mēslojumu tante lēja virsū lai rezultātā kāposts varētu konkurēt ar blakus tanti. Bet es ceru, ka eiropas mode nāks pie mums, un arī šeit mēs pieprasīsim veselīgu pārtiku.

Gatavojam mājās un izvairamies no pusfabrikātiem.

Veļu mazgājam ar ziepju riekstiem, vai eko līdzekļiem. Bieži arī ar Neutral, kur vismaz nav krāsu un smaržu.

Nelietojam gludekli.

Kāpēc?

Protams, eko preces ir dārgākas, ne vienmēr var garantēt ka labākas. Bet kāpēc ne? Kāpēc riskēt ar vides un savu veselību? Kur pārkāpums izvēlēties veselīgākas, videi draudzīgākas preces?

To darot, tu balso par to, kādu tu vēlies redzēt mūsu nākotni. Ražotājiem nāksies pielāgoties, veikaliem nāksies izveidot lielākus Bio plauktus.

Kas vispār ir Bio? Tas ir tikai nosaukums veselīgākai precei. Sertifikāts nosaka, ka produkts iegūts no dabiskām izejvielām, un viss kas ir audzēts, ir nācis no kontrolētām bioloģiskajām saimniecibām, kurās nav izmantoti pesticīdi, mēslojumi, kur tuvumā nav rūpnīcu utt.

Lietuvas Maxima veikalos ir milzīgs Bioloģiskās pārtikas plaukts, pie mums tas ir apvienots ar dieētiskās pārtikas plauktu. Kāpēc? Jo tu nebalso ar savu izvēli.

* 00FF00 ir HEX kods zaļajai krāsai

20 Comments on “Dzīvojam 00FF00

  1. Cik sanācis lietot kaut vai to pašu eko-kosmēriku – šampūnus, zobu pastas, tad secinājumi ir tādi, ka labāk jau tad nelietot šampūnu, nekā lietot eko-šampūnu. Eko zobu pastas ir liekamas uz viena plauktiņa ar krīta pulveri, ko kādreiz cilvēki izmantoja zobu mazgāšanai.
    Stilīgi – varbūt, veselīgi un kvalitatīvi – drīzāk nē.

    Pārtika gan ir veselīga, bet dažreiz tāpat grēko ar to, ka garšīgumu aizstāj ar “zaļumu”.

    1. Varbūt tevī runā aizspriedumi, bet man liekas tu runā galīgas muļķības. Lai gan, nu protams arī no parastajiem DROGAS šampūniem nav tā ka visiem patīk pilnīgi visi, tas pats ir ar ekoloģiskajiem šampūniem. Biotēkās atrodamie Urtekram šampūni ir lieliski, un nav dārgi. Turpat atrodamais John Masters pretblaugznu šampūns strādā uz mani labāk nekā Head and Shoulders.

  2. Patiesībā, apbrīnoju tevi un līdzīgos, kuri spēj savu patēriņa preču izvēli pamatot tikai ar saukli “EKO”. Varbūt rūp man tas mazāk.
    Atkritumus šķiroju, kad dzīvoju vietā, kur tāda iespēja bija. Pārtiku cenšos izvēlēties Latvijas izcelsmes gan ne eko iemeslu dēļ, bet lai balstītu vietējos ražotājus. Velosipēds arī ikdiena, bet varbūt tikai tāpēc, ka izbaudu braukšanu ar to.

    Ārzemēs noskatītais – pērkot iepakotu preci, par iepakojumu piemaksā. Visvairāk, šķiet, bija skārda bundžām – 25 eirocenti. Lielveikalā nododot pie ieejas automātā pie kases uzrādi kvīti un saņem naudu atpakaļ. Varbūt kādam “taras punkti” ir pazemojums un lielveikalā nodot būtu pieņemama prakse.

    Vakar pamanīju, ka no Alfas pazudis PET pudeļu pieņemšanas automāts.

    Domāju, ka kādam atkritumu pārstrādes uzņēmējam tikai šo te vajag ielobēt likumdošanā.

  3. par tiem maisiņiem – jā, auduma maisiņi ir forši. bet kur lai liek sveramos dārzeņus un augļus? lielveikalā nav cita iespēja, kā tikai maisiņā :s Vai no bulciņu daļas aizņemties papīra turziņas? hmm

  4. izvēli pamatot tikai ar saukli “EKO”

    vai nu tu neizlasīji rakstu, vai tev ir pašauri ar uztveri. lai jau paliek

    sveramos dārzeņus un augļus? lielveikalā nav cita iespēja, kā tikai maisiņā :s Vai no bulciņu daļas aizņemties papīra turziņas?

    ir jau tā gan. bet nu ja nav izvēles, tad nav. daudz kas gan nāk tīkliņos sasvērts, un iespējams ka ar tādu tīkliņu arī pati vari iet uz veikalu

  5. Nerunāju muļķības – iepriekš vienmēr lietoju labus “drogu šampūnus” un ar matiem viss bija kārtībā. Draudzene ar saukli “eko!” ienesa mājās Tevis pieminētos šampūnus, ko ražo Urtekram, mēģinājām lietot apmēram pusgadu, kā rezultātā pirmo reizi mūžā uzzināju, ko nozīmē blaugznas un niezoša galva. Draudzenei efekts līdzīgs. Pamēģinājām arī citu firmu ražotos šampūnus un cita veida šampūnus, bet labāk nepalika. Līdzīgus stāstus esmu dzirdējis arī no citiem – staigā no viena eko veikala uz otru, mēģina atrast kaut kādu maģisko eko-šampūnu, kas būs piemērots un dos lielāku labumu kā sliktumu, bet ne visiem tas izdodas. Man nospļauties – lai atstāj savas jūras zāles un citus eko sūdus, bet lai nepārdod kā šampūnus, vai vismaz iepriekš liek iziet saderības pārbaudi viņu laboratorijās.
    Ar zobu pastām līdzīgi – 1 no 5 mēģinātajām eko zobu pastām bija ar pietiekami pieņemamām garšas īpašībām, lai zobu tīrīšanu nepadarītu par nepatīkamu nodarbi, bet neko citu nemainot, 6 mēnešu laikā nonācu līdz tam, ka zobi bija kļuvuši jutigāki. Tagad atkal klausu higiēnistam, pērku ne-ekoloģisku Silca zobu pastu, kas ir gan lētāka, gan labāka par eko-brīnumiem.

    Visa šī dēļ radies iespaids, ka daudzi eko-produkti vēl joprojām ir bērnu autiņos un es neesmu mazohists, lai mocītos. Kad par līdzīgu cenu būs pieejami līdzīgas kvalitātes produkti, tad eko produktus izvēlēsies arvien vairāk cilvēku.

  6. Nu izlasi vēlreiz ko rakstīju, katrs no mums ir savādāks un katram ir savas īpatnības. Man riepjas Paulig Kafija, bet garšo Tschibo (ja salīdzina tieši šis divas). Citiem ir otrādi. Dažs labs iespējams izvemjas no Tschibo.
    Kā jau teicu, ja paņem Drogās atrodamos 40 šampūnu veidus, varu saderēt ka no vairāk kā puses tev būs līdzīgs rezultāts kā ar izmēginātajiem Eko šampūniem. Būtībā tie visi ir šampūni ar dažādām sastāvdaļām, tas ka es to nosaucu par Eko nenozīmē ka man to pasniedza Jēzus personīgi no savas kolekcijas, tāpat tas ir tikai šampūns, ar līdzīgu bāzes sastāvu un īpašībām.

    Tev vienkārši nepaveicās, un nav ar to jāvaino visa nekaitigo preču grupa.

    Gluži kā vainot visus amerikāņus par Buša stulbumu 🙂

  7. Tur jau tā lieta, ka tā nav – vismaz priekš manis. Drogās esmu pircis dažādus šampūnus un nekad rezultāts nav bijis slikts. Es gan izvairos no produktiem, kas maksā stipri zem vidējās cenas, bet visi tie eko šampūni maksā vismaz 3 – 4 reizes dārgāk par tiem, ko izmanto kaut vai profesionāli frizieri.

  8. Ar eko lietām “niekojos” jau gadus 3-4 un jāatzīst, ka nepatīkamākais moments ir cena, jo LV salīdzunājumā ar citām ES valstīm,pagaidām, eko tiek uzskatīts par “pārtikušo ļaužu” hobiju, vismaz skatoties uz daudzu lietu cenām eko veikalos.Pati daudz ko pasūtu interneta veikalā (iherb.com) kas suta lietas no ASV uz LV pa 4$ un cenas daudzām lietām tā pat kā Drogās.(jā, es zinu, ka šampūna lidināšana ar lidmašīnu nav nekas labs, bet es pagaidām nevaru atļauties uzturēt LV ekoveikalu pārdevēju algas)

Leave a Reply to Anonymous Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.