Rezultāts vakardien bija nogatavojies, un tika degustēts. Fantastika! Ņemot vērā sastāvdaļas, likās, ka garšu varēs visai labi paredzēt. Domāju ka sanāks tāds kā standarta bezē cepums, bet nekā! Viegls, gaisīgs, pasakains. Negribas sev celt asti un tā slavēt, bet šķiet šoreiz tiešām bija trāpīts desmitniekā, un mūsu Macaron sanāca perfekti. Tā vien gribas mēģināt atkal.
Process gan ir nežēlīgi čakarīgs, un pagatavošanai vajadzīga armijas disciplīna, perfekti mērijumi un kādas 48 stundas. Receptē visai optimistiski bija rakstīts, ka pirmajās divās reizēs uz labu rezultātu varot necerēt.
Tā visa rezultātā noteikti gribēšu iebraukt Parīzes Lauduree lai pagaršotu nenormāli dārgos, īstos Macaron, kuri maksā pie četriem latiem gabalā (par trīs centimetru diametra cepumiņu). Ak pareizi, jārezervē atvaļinājums, jo aprīļa otrajā pusē dosimies autobraucienā uz centrāleiropu, un arī Francijas ziemeļiem.
Vēl runājot par makaroniem kā tādiem, interesanti, ka vispār Latviešiem pazīstamos makaronus vajadzētu saukt par makeroniem (maccheroni), jo makaroni (macaroni) ir tieši šīs aprakstītās mazās delikateses.
Maccheroni no Pasta atšķiras ar to, ka Maccheroni ir rūpnieciskais masu produkts, parasti pēc izskata mazo trubiņu veidā.