Es te jau kādu laiku gribu uzrakstīt par Olivera nākšanu pasaulē, bet nekādi nevaru izdomāt koncepciju šādam rakstam, no kādiem aspektiem lai raksta? Uzrakstīšu pa daļām. Sāksim ar vienkāršāko – praktisko aspektu. Protams, emocionālie lasītāji tikko sarauca degunus – fui, kā tā var, dzemdības ir skaists un garīgs pasākums, kā var sākt ar praktiskām lietām? Ļoti vienkārši, garīgums un emocionalitāte arī mūs pamudināja izvēlēties konkrēto vietu dzemdībām.
Vietu jau vairs nav daudz, vairākas no dzemdību iestādēm ir aizvērtas un apvienotas, reāli Rīdziniekiem izvēles nav daudz.
Ņemot vērā, ka vēlējāmies lai šis notikums mums ļautu koncentrēties uz svarīgāko, nevis uz birokrātiju, negatīvu personāla attieksmi (kāda ir dzirdēta no liela daudzuma populāro iestāžu), tad izvēles sašaurinājās uz Bulduriem, Stradiņiem un Ģimenes Centru.
Zinu – daudzi, kas par šo lietu nav aizdomājušies, pieņem ka dzemdības var notikt tikai Dzemdību namā. Taču bēdīgais fakts ir tāds, ka šī pieņēmuma dēļ tas arī ir visnoslogotākais no variantiem – tur bērnus pasaulē laiž visi, sākot no bomžiem un beidzot ar katru otru pārējo Latvieti. Tāpēc individuālu attieksmi un mieru tur nesagaidīt. Tieši pretēji, variet sagaidīt ka grūtniecei darīs visu lai tikai viņa ātrāk piedzemdē, tas nozīmē visādas briesmīgas ārējas stimulācijas un pretdabiskus līdzekļus. Protams ir patīkami izņēmumi – paldies dievam.
Uzreiz varu pateikt – augstāko rakstu balstoties nevis uz paša pieredzi, bet uz populāro viedokli t.i. citu nostāsti, forumi, un galu galā profesionāļiem kas tur strādājuši.
Tātad atgriežoties pie variantiem, izdomājām ka jāaizbrauc uz Stradiņiem. Bulduri likās pārāk tālu, un Stradiņi itkā bija lētākais variants.
Sākās viss ar to, ka lai mūs ielaistu aplūkot dzemdību nodaļu pie durvīm kāda vārdā nenosaukusies darbiniece (vecmāte) paprasīja samaksāt 17Ls. Nu labi, pieņemsim ka tā. Aizsūtīja mani uz kasi, kas brīvdienā ir slēgta, par to painformējot prasītāju, man tika doti mājieni ka varu maksāt arī tāpat pa tiešo viņai. Baigi sabojāja iespaidu.
Stradiņus apmeklējām vēlreiz, tad situācija bija nedaudz mainījusies, mūs pat ielaida iekšā, vecmāte ar kuru bija sarunāts satikties bija jauka, bet kopējais iespaids nebija visai spīdošs. Telpas tādas – kā jau slimnīcā. Kronis visam bija kad mums pavēra vienas durvis paskatīties kā izskatās kāda telpa, un Nora pajautāja vai var apskatīties pēcdzembību istabiņas (kurām ir arī VIP modelis, vismaz cenu lapā), un mums atbidēja – tā jau arī ir pēcdzemdību istabiņa. T.i. standarta slimnīcas palāta bez remonta vai jebkādām ekstrām. Ar vienvietīgu gultu un skapi.
Ģimenes centrā biju jau iepriekš bijis – tālā bērnībā, no skolas, uz kādām tur papardes zieda lekcijām. Dažas telpas likās pazīstamas.
Kopumā Ģimenes Centrs uzreiz atstāja ļoti pozitīvu iespaidu. Kluss, mierīgs, puķes gaiteņos, svaigi remontēts. Nekādi neatstāj slimnīcas iespaidu, drīzāk – bērnudārza. Un tāds tas daļēji arī ir, jo ierīkots bērnudārza telpās. Nekur nevazājas klepojoši onkuļi netīros halātos, kā tas ir Stradiņos vai citās slimnīcās. Tehniski moderni aprīkots, un pats interesantākais – šeit strādā tie paši ārsti kas citās iestādēs. Te viņi nāk relaksēties. Jo te ir kluss mierīgs un bez steigas.
Istabiņa kā hotelī, ar savu vannas istabu, divguļamo gultu, televizoru un jaunām mēbelēm. Maksā protams arī daudz.
Runājot par cenām, tā teorija bija šāda – bērniņa nākšana pasaulē ir ļoti svarīgs notikums. Iespējams svarīgākais notikums dzīvē. Tas nav nekāds LCD televizors ko kredītā paņemt. Šeit naudu var atļauties iztērēt. It īpaši ņemot vērā, ka pārmaksa salīdzinot ar Stradiņiem bija tikai kādi 30%. Kopumā par visu izmaksas bija zem 800Ls, turklāt to varēja samazināt par 85Ls paliekot par vienu dienu mazāk, jo istabiņa ir viens no dārgākajiem elementiem. Cenas mainās atkarībā no visādām niansēm, un pamatīgi sadārdzinās ja vēlies Ģimenes Centrā veikt medicīniski nepamatotu ķeizargriezienu. Bet tas mums nebija aktuāli, jo vēlējāmies visu pēc iespējas dabīgi un mierīgi. Pa skaisto.
Mums ļoti paveicās, jo dzemdības pieņēma fantastiskā Astrīda Millere. Viņa ir ļoti jauks cilvēks, turklāt, kā pati saka – ar 5000 dzemdību pieredzi, līdz ar to nekādas situācijas viņai nav svešas. Interesants fakts – kad Stradiņos pieminējām, ka mums itkā bija doma ar Astrīdu Milleri Ģimenes Centrā, tad turienes personāls reaģēja aptuveni “āāāā … nu ja jau Astrīda, tad labāk brauciet uz centru”. Universāls respekts.
Kamēr mēs bijām ģimenes centrā, tur paraleli bija tikai viena ģimene, līdz ar to visa māsiņu un vecmāšu uzmanība bija veltīta tikai mums.
Pirms tam noteikti iesaku apmeklēt arī Stārķa Ligzdas topošo vecāku kursu sēriju, kas ir patiesi jauki un pat ciniskam skeptiķim kā man ļoti patika. Tiešām vērtīgi un pozitīvi kursi, ar fantastiskām pasniedzējām.
Tātad rezumē – ja vēlies mierīgas dzemdības, kur visa uzmanība ir veltīta tev, dakterīši nav aizņemti ar citiem, viņiem nav stress no negulētām naktīm, tad varam droši ieteikt kombināciju Stārķa Ligzda + Ģimenes Centrs.