Braucu pa Barona ielu, un pamanīju aizvērto Spais kioskiņu, kur kādu brīdi visai aktīvi tirgoja visādus bong-pipe blakus tam, ko viņi pārdod kā “vīraka kociņu analogs”. Protams protams, kūpinam lai istabā kodes nedzīvo, bet pīpes tikai dekoram – lai blakus varētu nolikt. Smukāk izskatās. Pīpēt? Ko pīpēt, nekas nav jāpīpē. Visai nožēlojami attaisnojumi viņiem.
Mums tieši blakus darbam viens šitāds veikaliņš atvērās aptuveni kādas trīs dienas pirms pieņēma likuma grozījumus kas aizliedz pārdot visus šos brīnumus. Kā atvērās, tā aizvērās. Dienu pēc tam pamanīju tikai to, ka skatlogi bija aizklāti, bet iekšā visai domīgi dīvāniņā izgūlušies pārdevēji kūpināja savas spaisa pīpes. Glaunā mersedesā piebrauca klāt kāds grūzinu paskata vīrietis ar blīvi melnu bārdu, iegāja veikaliņā, un sāka zvanīties pa telefonu, žestikulēt, un bļaustīties klausulē, kamēr padotie kūpināja savus sapņus un cerības prom ārā pa ventilāciju.
Interesanti gan – balstīt savu biznesu uz salmiņiem, kas kuru katru brīdi var aiziet vējā.