Dzeltenās vestītes
Pēdējās dienas lietus līst teju vai visu laiku. Tā teikt seven different kinds of rain. Miglojas, smidzina, pilina, pidžina, līst, gāž, kapā. Aptuveni secībā. Pēdējie divi veidi gan nav bijuši kādu labu laiku, vismaz es neesmu trāpijies uz tādu pasākumu. Vakardien mājup braucot iegāju Olimpijā, atkal jau pameklēt atstarotājus. RIMI atradu tikai vienu veidu – tos nožēlojamos apaļos, kas ar striķīti un saspraudi. Viņš slikti atstaro, un ļoti ātri saplīst. Nožēlojami, nokaunies, RIMI. Beigās nopirku velosipēdistiem paredzētu atstarojošo vesti par diviem latiem. Konstrukcija viņām gan tāda, ka šķiet neturēs ne divas nedēļas. Bija oranžas un dzeltenas – izvēlējos dzelteno, jo Latvijas autovadītājam asinīs ir iestrādajies reflekss samazināt ātrumu ieraugot dzeltenos. Tiesa gan vēlāk sāku nožēlot, kamēr braucu bez vestes, mani neviens neredzēja, un mierīgi brauca garām. Nevarētu gan teikt ka man bieži pa ielām sanāk braukt – labi ja desmito daļu no ceļa. Tomēr vakar pēc vestes uzvilkšanas pamanījās divas reizes uzpīpināt. Acīmredzot kopā ar pedāļa refleksu, nāk arī naids pret manis izvēlētajām vestēm. Protams abas reizes bija vietās, kur pēc manām domām es nevienu netraucējot braucu pēc noteikumiem, bet pēc autovadītāja domām velosipēdistus vajag nošaut un pēc tam pakārt, tikai dēļ transporta veida izvēles vien. Nu vismaz man policisti nevarēs piesiet atstarotāju trūkumu, esmu dzirdējis, ka šie velosipēdistus arī mēdzot apstādināt. Šorīt no rīta pa ceļam redzēju arī Lienčas auto, un kā vēlak noskaidrojās, ierados darbā desmit minūtes ātrāk ar visu to, ka paspēju vēl iepirkties Barona centra RIMI. Tas nu gan ir viens nožēlojams veikals, vairāk kā puse veikalu aizvērti, un RIMI arī tāds – mazāks kā Saldū. Toties Lango maizītes uz atlaidēm, sanāk veselas trīs reizes lētāk nekā man te stūra veikalā.