Pirmajiem Oktobra lietiem iesākoties, velosipēdi strauji sāk pazust no Rīgas ielām. Darba garāžā, kurā es turu savu velosipēdu, to sāk palikt arvien mazāk līdz beigās manējais paliek tur viens.
Bet ne šogad.
Interesanti, ka pat lietus laikā, es vēl redzu jaunas meitenes, māmiņas ar bērniem krēsliņos, vecākus cilvēkus – visi turpina braukt ar velosipēdiem. Pirms gada vai diviem šis jau bija tas laiks, kad no rītiem uz darbu satiec labi ja vienu velobraucēju, bet šogad pretēji ierastajam es redzu vairāk kā desmit.
Vai sabiedriskā transporta cenas būtu iemesls? Ārā no rītiem jau 1.5C bet velosipēdu skaita samazinājums ir ļoti niecīgs.
Es arī gribu atsākt braukt ar riteni. Kādu brīdi neesmu braucis muguras dēļ.
Forši, šādi novērojumi priecē! Un nav jau nemaz tik auksts (es gan ikdienā ar velo nebraucu, tāpēc mans viedoklis nav no tiem objektīvākajiem). Piemēram, Helsinkos viņi, šķiet, visu ziemu braukā ar velo. Reiz martā biju somu zemē – ārā auksts, slapjš, sniegs gan nebija, bet velosipēdistu pilns. No rīta cītīgi brauc uz darbu, vakarā mājās, uzvelk pa virsu lietusmēteļus un aidā. Pie mums laikapstākļi taču ne sliktāki. Vienīgi jāpiemin, ka somi ir nedaudz traki. Redzēti gadījumi, ka oktobra vidū pa Rīgu šortos staigā 🙂
es pat 6os no rīta braucot uz darbu satieku kādu velobraucēju parasti 🙂
Kaspar, briti pat brīžiem plikām pakaļām un ficukiem staigā pa Rīgu, tā ka tas nav rādītājs 🙂
Šonedēļ 2x atbraucu uz darbu.Patīk tā svaiguma sajūta galvā, kad ienāku ofisā.
Pārējie, kas vēl ikdienišķāk brauc, vienkārši ir pieraduši braukt. Kādēļ mainīt ieradumus? 🙂
Kaspar, Helsinkos gadījumā nebija viens no Eiropas labākajiem veloceliņu tīkliem? LV jau tā pašvakāk, bet laikam krīze dara savu. Nav sliktuma bez labuma :))