Burtiskie Lepnums un Aizspriedumi
Cilvēkiem, kas mani pazīst, tas noteikti nav nekāds noslēpums, un es domāju šāda īpašība piemīt daudziem. Es runāju par aizspriedumainu kritiku pret lietām, kas nav paša iepazītas un pārbaudītas. Ir tēmas, kas raisa krasas diskusijas, itkā tas būtu jauni reliģiju paveidi. Interesanti, ka tēmas ir triviālas! Atliek pieminēt kādu auto marku, tehnikas ražotāju, mobilo telefonu operatoru, galu galā pat hobiju veidu un piektdienas vakaru pavadīšanas ieradumus lai sāktos asas diskusijas ar tieksmi automātiski noliegt visu, kas nav tevis pārbaudīts un iecienīts.
Laiks man ir iemācijis, ka šajā pasaulē ir ļoti maz lietu, kuras tā vienkārši noliegt a priori, bez iepriekšējas pieredzes šajā jautājumā. Taču – bisbiežāk tā arī notiek. Arī es esmu šīs slimības veterāns. Tiesa, arvien biežāk es mācos šo īpašību kontrolēt, jo galu galā, pieredze liecina – asas reakcijas nekad nav novedušas pie otra cilvēka viedokļa spējām izmaiņām. Gluži kā Deils Karnegī vienkāršiem vārdiem māca – strīdos rodas tikai troksnis, un katrs no dalībniekiem tikai vairāk nocietina savu pārliecību.
Vēl interesantāk – esmu novērojis, ka ja atvērtu prātu paskatās uz šo pretējo “reliģiju”, tad vienmēr var atrast lietas, par kurām tik ļoti sajūsminās diskusijas pretinieks. Beigās sanāk ka visi aizspriedumi dzīvo tikai mūsu galvās, un reāli nav slikto preču, kompāniju un reliģiju. Viss mainās atkarībā no pirmās pieredzes, asociācijas un paša veidotas vērtību skalas, kam ir maz sakara ar praktisku objektīvu realitāti.
Tāpat kā es atzīstu, ka Windows operētājsistēmai ir vismaz tik pat daudz pozitīvo īpašību kā MacOS vai Linux, tāpat arī, ka agrāk noliegtā automašīnu marka VW patiesībā ir ļoti ekonomiska un ērta, tāpat ar Canon bildes sanāk tikpat smukas kā ar Nikon, un tieši tāpat Tele2 dod mums tos pašus pakalpojumus par to pašu cenu ko Bite.
Nav šajā pasaulē tik nozīmīgu lietu, lai to aizstāvēšanai vai noliegšanai mums būtu jātērē savi nervi un laiks.