iPhone 3Gs lāsts (jeb, “kā pareizi slīcināt iPhone”)
PAPILDINĀTS:
Uzrakstīja man Draugos:
Centīšos Tevi tuvākajās dienās sazvanīt, nebiju Latvijā pēdējās 3 nedēļas.
Daudzi no jums noteikti atceras, kā man izgāja augustā, kad geocaching orientēšanās pasākuma laikā man gadījās ievelties purva lāmā. Kabatā man bija jaunais iPhone 3Gs, kuru gadījās vienam no pirmajiem Latvijā iegūt savā īpašumā, un kā sanāk – arī vienam no pirmajiem noslīcināt purvā.
No purva izrausies laukā es telefonu nosusināju, izjaucu (divu stundu garumā) un pamatīgi iztīriju, un jau visai drīz nogādāju draugu ieteiktajā servisā Dzirnavu ielā, pie tāda “Karlux”, kas bieži reklamējas dažādos forumos. Cilvēks izklausījās, un izskatījās visai pieklājīgs, viņa reputācija forumos itkā liecināja, ka ar iPhone labošanu viņs nodarbojas regulāri un jau ļoti ilgi, un viņa Dzirnavu ielas biroja apskate arī liecināja, ka ar telefoniem viņs krāmējas visai daudz, darbnīca nebija gluži viltus birojs vai kas tamlīdzīgs. Sarunas laikā viņš man stāstija cik daudz dažādus iPhone viņs ir izjaucis, un kā man vajadzēja rīkoties uzreiz, izklausījās pēc patīkama un uzticama cilvēka. Jauns normāls čalis, vecumā zem 30 gadiem.
Atdevis telefonu, kuram itkā bija jāsalabo vibrozvans, tuvuma sensors, un displeja backlight, es nogaidīju vairākas dienas, tad zvanīju interesēties – kas jauns? Pirmās divas problēmas bija tikušas salabotas, bet displeja backlight nav aizvietojams, un tas jāpasūta kopā ar jaunu LCD paneli. Ņemot vēra, ka pats to telefonu biju visai cītīgi izjaucis pirms nodošanas remontā, zinu, ka tā ir taisnība, un LCD panelis un Backlight ir neatdalāmi. Panelis nebija neko diži dārgs (viss remonts kopā solījās izmaksāt 65Ls) tāpēc ļāvu Karlux (Kārlis?) viņu pasūtīt, un paliku gaidīdams.
Man drīzumā bija jābrauc uz Ameriku, tāpēc pēdējā cerībā vēl apjautājos vai ekrāns nav saņemts, saņēmu noraidošu atbildi, un aizbraucu desmit dienas prom no Latvijas.
Atbraucis, protams cerēju, ka telefons ir gatavs un taisījos braukt pakaļ, bet – vilšanās – telefons joprojām nav gatavs, jo kavējas sūtijums no Hongkongas. Sākotnēji Karlux bija visai atsaucīgs un saprotošs, uz telefona zvaniem atbildēja vienmēr.
Pagāja vēl nedēļa, es zvanu atkal – šoreiz jau neapmierinātāks. Es visu varu saprast, pašam ir gadījies visādus Ķīniešus gaidīt nedēļām ilgi, bet nu jau bija pagājis mēnesis, un es meistaru kauninu – cik tad ilgi viņš gaidīs, sūtijums ir pazudis, jāmeklē citi varianti. Ja atnāks vēlāk, nu labi – citam kādam izmantos, ne jau es pēdējais ar beigtu ekrānu. Labi, Karlux apsola man ekrānu pasūtīt no kāda viņam zināma Eiropas veikala, tā būšot ātrāk, bet dārgāk, bet viņš apsolas papildus izmaksas uzņemties uz sevi. Nopriecājos par atsaucību, un saņemu solījumus, ka zvanīs tiklīdz saņems sūtijumu.
Paiet vēl laiciņš – nekādu jaunumu. Naivā cerībā dodu laiku līdz nākamajai otrdienai (jo pirmdienās Pastā mēdz visu organizēt, un nereti sūtijumus izziņo tikai otrdienās), bet saņemu pretī LMT Automātisko Atbildētāju. Meistars pazudis. Labi, pieņemsim aizbraucis kautkur, vai sazin kas gadījies, īpaši nesatraucos.
Ir pagājuši divi mēneši kopš es ievēlos purvā. Ir pagājušas divas nedēļas kopš es nevaru sazvanīt Dzirnavu ielas 59/25 meistaru “Karlux”. Mana pacietība ir izbeigusies, ja vien viņš tuvākajā laikā mani nesazvanīs, ar jelkādiem paskaidrojumiems par situāciju, viņs no manis var sagaidīt pamatīgu antireklāmas akciju, un karjeras beigas.
Man nav problēmu gaidīt, man ir problēma sēdēt neziņā divus mēnešus.
Es nesaprotu, vai tiešām pat pāris desmitu beigtu telefonu ir tā vērti, lai tos savāktu un aiztītos uz ārzemēm? Es ceru ka nē, un šim visam ir kāds loģisks izskaidrojums.
EDIT: Šķiet ka meklētais ir “Kārlis Lūsis“, ja kāds zina kas ar viņu ir noticies, dodiet ziņu, jo ja tur ir kāds pārpratums vai viņam kāda nelaime ir notikusies, es negribu velti viņu zākāt 🙂