Idejas

Velosipēdista pārdomas

Šodien bija šīs velo sezonas aukstākais rīts. Termometrs ziņoja 4.5 grādus pēc celsija skalas, kad devos ārā pa durvīm. Esmu novērojis, ka zem astoņiem grādiem man vajadzīgs kas vairāk par džemperi, un ka zem pieciem grādiem prasās pēc jakas. Īstenībā jau tas ir daudz komplicētāk – drēbju biezuma prasības ir tikai aktuālas pirmo kilometru braucot, tālāk ieslēdzas asinsrite un praktiski jebkurā temperatūrā tālāk var braukt džemperī (nu es braucu tajā kapučainajā ko amerikāņi sauc par hoodie). Īsie velocimdi arī sāk būt par maz, pirksti nedaudz sala sākumā.
Šogad vispār uz darbu ir braukts netipiski daudz, tuvojos jau 2500. kilometram, neskatoties uz to, ka šogad – pirmo reizi – nav bijis neviens garāks velobrauciens, tieši kuros parasti tiek uzkrāti lielākie kilometri. Katru iepriekšējo gadu ir bijis vismaz viens brauciens ar vairāk kā 150 kilometru nobraukumu divās-trijās dienās. Vienu gadu pat bija mūsu rekordbrauciens – 550Km nedēļā. Būtu arī šogad kāds no šiem braucieniem, droši vien būtu jau pāri 3000km tagad.

Vakardien novēroju vienu visai kaitinošu lietu – degvielas uzpildes staciju gaisa pumpji ir visai vārgi velosipēdu riepām. Man velosipēda riepai vajadzīgs 50PSi kā minimums (tas ir 3.5 bāri) bet tas pumpis vairāk nemaz nejaudā iepūst. Esmu dzirdējis ka stāvošie mājas velopumpji ir daudz labāki, bet nu man tāda nav, man ir parastie 1.5Ls vērtie.

Bija man iespēja pabraukāties ar sabiedrisko transportu pirmdien – nu paldies, es labāk joprojām velosipēdoju uz darbu. Iekāpt tādā kā pirtī, kur smird pēc sviedriem, apkārt ir klepojoši aizdomīgi onkuļi, un līdz mājām jābrauc stundu? Ar velosipēdu es lēnām minos, fotografēju saullēktu aiz Rīgas panorāmas, apstājos kad vēlos, mainu maršrutus un elpoju vēsu patīkamu gaisu.

20 Comments on “Velosipēdista pārdomas

  1. zais, kā saka, nav nepiemēroti laikapstākļi, ir tikai nepiemērots apģērbs 🙂 Mums te ik pa laikam “nāk slapjums no gaisa”, “smidzina”, “sijājas”, “līst”, “diezgan stipri līst”, “gāž”, “vējš un s*** sitas sejā”, tajās reizēs apvelku ūdensnecaurlaidīgas drēbītes un galā sauss!

  2. Eh, es arī tā gribētu, skaisti… Kamēr tev virsū negāžas ūdens un ledus kā šorīt. Tikai man līdz darbam tā pavairāk ko braukt [25km]

  3. tīri sakarīgi velo/autopumpji (tie stateniskie, kas ar kājām jāpietur) ir manīti Depo par kādiem 4 Ls? Rekomendēju, ir gan auto, gan bērnu rati pumpēti. 🙂

  4. Atminos šodien es ar’ uz darbu. Pilnībā piekrītu par sabtransportu: 2 dienas tramvajā (kas ir vislabākais variants) tomēr bija par daudz. Tā nu es 1/2ceļu domāju, kā saģērbties sportiski, taču silti ar jau esošo apģērbu klāstu.Vienu rudeni braukāju līdz sāka aizsalt peļķes. Tad gan likās, ka jāmet miers: negribējās krist uz neparedzamiem ledājiem. 🙂

  5. Ledus man galīgi netraucē, tik līdzsvaru un bremzēšanas tehnikas pieslīpē. Lielākā problēma ir šļūdoņi un pretīgais slapdraņķis ar sāli, baigi sabojā velosipēdu, un vienkārši ir pretīgi.

  6. Lietus laikā ir ļoti svarīgs pareizais apģērbs, it īpaši ja tas ir slapjais lietus ar sniegu ziemā. Pats galvenais ir kapuce ar cieto nagu.
    Man ir tāda ideāla jaka – plāna GoreTex jaciņa ar sietiņu vidū (bez siltās oderes!) ar gumijām roku galos un jostas vietā un rāvējslēdžiem ventilātoriem padusēs. Un kapucis – galvenā jakas daļa. Manas jakas kapucim ir ciets nags, kas pilnībā aizsargā manu seju no lietus, pat pie stipra vēja ātri braucot ar velo.

    Goretex XCR krosenes un Goretex virsbikses pāri parastajām biksēm, slēpotāju cimdi. Siltumam zem tā visa velk sitos slāņus – mikroflīsi un kādu dabīgā materiāla pamatslāni (ja ļoti auksts).

    Jaka bez Goretex vai ekvivalenta ir ļoti problemātiski – Goretex laiž ārā sviedrus tajā pašā laikā neļaujot ķermenim atdzist. Parastajās jakās braucot lietū var nosvīst vairāk nekā lietus būtu uzlījis virsū.

    Ledus uz velo gan ir jautra lieta – pa ledu velo ir daudz stabilāks nekā kājāmgājējs. Vienu ziemu braucu ar velo dažus kilometrus pa tīru ledu pārklātu ar ūdens slānīti – bez nevienas svārstības, tad nokāpu no velo un 100m laikā ejot no velo stāvvietas uz durvīm nokritu trīs reizes.

  7. Zinu droši, ka pa Daugavgrīvas šoseju es uz darbu pa ledu nebraukšu – pat ja pēkšņi būtu patiess Aigara apgalvojums, ka velosipēds neslīd, zinu, ka mašīnas slīd gan

  8. Ir brauks daudz pa ziemu. Katru sezonu nodomu iepirkt radžotās riepas, bet vienmēr tā arī sezonu nobeidzu tās neapmainījis. Bet braukt var vislaik, ja tik patīk un ir piemērots apģērbs. Braucot ar sabiedrisko agrāk kāpu 1/2 ceļā ārā, jo nelabi metās no rītiem.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.