Veģetārā Lazanja ar soju

Nu jau labu laiku man daži cilvēki atgādina lai uzrakstu veģetāriešu lazanjas recepti. Būtībā nekādas konkrētas receptes nav, ir tikai dažas pamata lietas kas jāņem vērā, un tālāk var ļaut vaļu fantāzijai, visi dārzeņi ir aizvietojami un proporcijas nav akmenī kaltas. Šī gan sanāca īpaši garšīga, tā ka droši varu ieteikt taisī arī precīzi kā te. Vispirms pārlasiet visu, un tikai tad sāciet 🙂

Sākumam mums vajag:

– lazanjas plāksnes, kas maksā nedaudz virs lata par paciņu
– mājas sieru kādas 3 kastītes
– burkānus
– kabaci/cukini
– sīpolu, ķiploku
– sieru
– sēnes – parasti tie ir šampinjoni, bet sezonas dēļ šoreiz mums būs gailenes.

Tad vēl nedaudz zaļumu, un galvenā īpatnība – smalkie sojas graudiņi. Tādus cik man zināms var nopirkt tikai un vienīgi Sojas veikaliņā (uz Dzirnavu-Valdemāra stūra, strādā līdz sešiem), un veģetāriešus mudinu doties uz turieni tūlīt pat, jo ja tie beigsies, nezinu ko jūs darīsiet. Ļoti lēti viņi tur ir, un iesaku pirkt kilogramu lai nākotnei paliek pāri. Šie sojas graudiņi pēc pareizas pagatavošanas garšo ļoti līdzīgi maltajai gaļai, lai dotu tādu autentisku lazanjas konsistenci. Tos lieliski var lietot arī taisot Čili, ja kas.

Lazanja sastāvēs no diva tipa kārtām – dārzeņi un siera/mājassiera maisījums.

Pirmā kārta:

Sākumā kubiciņos sagriežam kabaci/cukini, sarīvējam burkānu, smalki sagriežam sīpolu, sarīvējam ķiploku, un to visu noliekam maliņā.

Tad kādā traukā ieberam sojas graudiņus (tie piebriest 2-3 reizes, uzmanieties ar daudzumu), iemetam tur kādu kubiku buljona (jo sojai kā tādai garšas ir pamaz), un pārlejam ar verdošu ūdeni tik daudz, lai ūdens nepaliktu pāri, t.i. lai pilnībā viss tiktu absorbēts. Labāk pieliet mazāk, pagaidīt, un tad pieliet vēl nedaudz – ja ūdens būs par daudz, to protams iespējams noliet, un soju nokāst sietā, bet tas nav vēlams.

Sagriežam sēnes, un sviestā tās apcepinam vienas pašas. Paraleli cepam kopā sagrieztos pārējos dārzeņus. Tad piejaucam klāt soju un sēnes, un turpinam cepināt lai soja un visi pārājie dārzeņi apmainās aromātiem un veidotos mūsu kopējā kārtas masa.

Otrā kārta:

Paraleli pirmās kārtas cepšanai, jāsarīvē labs klucis siera, un jāsajauc ar zaļumiem un mājas sieru, veidojot tādu aptuveni 1:1 masu. Pārpalikušais siers noderēs virskārtai.

Plāksnes:

Lazanjas plāksnes var ieklāt tāpat, bet ņemot vērā ka nav tāda pilnīgi kantaina trauka, un tās nāksies apgraizīt – tad labāk tās uz minūti iemērkt karstā ūdenī lai nedaudz paliek mīkstas. Trauku vajag tādu kas iztur augstas temperatūras, vislabākie ir stikla un keramikas trauki taisnstūra formā, ar vāku. Ja nav vāka, derēs alumīnija folija.

Ieklāšana:

Sākam ar dārzeņu maisījumu. Plāksnes apakšā neliekam, jo citādi tās piedegs vai paliks cietas. Pēc dārzeņu maisījuma apgriežam plāksnes maliņas un vienmērīgi klājam pāri. Nākamā kārta ar siera/mājassiera kārtu. Kārtas var likt cik vien vēlaties, mums tās šķiet bij četras.

Virsējā kārta ir plāksnes, un tām pa virsu uzbērts daudz siera. Ja virskārtai nebūs siera, plāksnes atkal jau paliks cietas un nebūs labi. Sieru vajag!

Krāsns:

Krāsns gatavošanas laikā ir uzkarsusi uz 200C, liekam trauku iekšā, un taimeri uz 30 minūtēm. Pēc 30 minūtēm nekas droši vien nebūs gatavs, bet pārbaudam iedurot nazi un skatoties cik stingras ir plāksnes. Ja ir kaut neliela pretestība, liekam klāt vēl 10 minūtes. Un tas arī viss!

18 thoughts on “Veģetārā Lazanja ar soju

  1. njam, sho buss jasaglabaa lidz mums bus virtuve ar cepeshkrasni. Soja patiesibaa tieshaam garshoja peec maltaas galjas. Es parasti burkanus mazliet novariju un tad riveju, bet tas laikam lieks darbs. Cukini un sēnes aizstāšau ar tomatiem un kaut ko vēl. bet tas labs padoms par to, ka plaksni nevajag apakshaa un pa virsu daudz siera. Bija tiesham garshigi. Paldies!

  2. Kaut kādi līdzīgi sojas gabaliņi (skatos pēc bildēm), lielāki un mazāki atrodami arī rimi pie diētiskajiem produktiem.Bet kāpēc veģetāriešiem vajag ēst kaut ko, kas garšo pēc gaļas? Tad viņiem garšo gaļa? Vai īstenībā gaļa garšo pēc sojas ? 🙂

  3. man garsho galja, neesmu vegetariete, bet ja butu tad es zinatu, ka man kadreiz garshoja galja un taa es varu to aizstat. Savukaart, citam varbuut tas vienkarshi ir cita veida ediens un ar galju asociacijas nerada. Nezinu

  4. Tiem, kas ētisku apsvērumu dēļ vairs nevēlas ēst gaļu, soja varbūt ir veids kā vieglāk pāriet uz veģetāru ēdienu, tapēc arī tāda piezīme.
    Man garšo gaļa, un Argentīnā un Amerikā esmu atēdies steikus milzīgos daudzumos savulaik. Tie laiki nu ir garām, un daudzveidoju savu ēdienkarti ar dārzeņiem. Starp citu nereti veģetāriešu ēdienkarte ir stipri daudzveidīgāka, jo nākas piedomāt lai nebūtu kārtējie ‘pelmeņi vai cīsiņi’. Zinu dažus kuru ēdiens ar to vien aprobežojas, no offence 🙂 (neviens no klātesošajiem)

  5. Mmm, izklausās labi, tiks izmēģināts! Es parasti taisu veģetāro lazanju bez sojas. Tā vietā ņemu konservētos tomātus, patisonu, baklažānu, sēnes un citus dārzeņus. Savāru tos mērcē un krāmēju kārtās ar daudz sieru.

  6. tā ir, ir miljons iemeslu, kāpēc kļūt par veģetārieti. grūti gan iedomāties, kā iet kopā – tas ir neētiski&bet tā patīk un garšo.es pieeju ar citu paradigmu – nevis skatos, ar ko aizvietot gaļu, bet kādi ir ēdieni, kas sastāv tikai no dārzeņiem. un tādu ir daudz.
    savukārt, viens medicīnas pārstāvis stāstīja, ka apstrādājot sojas pupas, lai iegūtu gaļas imitējošu produktu, notiek tur šurumburum ķīmiskas reakcijas, kā rezultātā rodas vielas, kas veicina dažu šūnu kodola un citoplazmas palielināšanos, kas diez ko labi nav. Pati gan neesmu pārbaudījusi šo 🙂

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *