Veģetārā Lazanja ar soju
Nu jau labu laiku man daži cilvēki atgādina lai uzrakstu veģetāriešu lazanjas recepti. Būtībā nekādas konkrētas receptes nav, ir tikai dažas pamata lietas kas jāņem vērā, un tālāk var ļaut vaļu fantāzijai, visi dārzeņi ir aizvietojami un proporcijas nav akmenī kaltas. Šī gan sanāca īpaši garšīga, tā ka droši varu ieteikt taisī arī precīzi kā te. Vispirms pārlasiet visu, un tikai tad sāciet 🙂
Sākumam mums vajag:
– lazanjas plāksnes, kas maksā nedaudz virs lata par paciņu
– mājas sieru kādas 3 kastītes
– burkānus
– kabaci/cukini
– sīpolu, ķiploku
– sieru
– sēnes – parasti tie ir šampinjoni, bet sezonas dēļ šoreiz mums būs gailenes.
Tad vēl nedaudz zaļumu, un galvenā īpatnība – smalkie sojas graudiņi. Tādus cik man zināms var nopirkt tikai un vienīgi Sojas veikaliņā (uz Dzirnavu-Valdemāra stūra, strādā līdz sešiem), un veģetāriešus mudinu doties uz turieni tūlīt pat, jo ja tie beigsies, nezinu ko jūs darīsiet. Ļoti lēti viņi tur ir, un iesaku pirkt kilogramu lai nākotnei paliek pāri. Šie sojas graudiņi pēc pareizas pagatavošanas garšo ļoti līdzīgi maltajai gaļai, lai dotu tādu autentisku lazanjas konsistenci. Tos lieliski var lietot arī taisot Čili, ja kas.
Lazanja sastāvēs no diva tipa kārtām – dārzeņi un siera/mājassiera maisījums.
Pirmā kārta:
Sākumā kubiciņos sagriežam kabaci/cukini, sarīvējam burkānu, smalki sagriežam sīpolu, sarīvējam ķiploku, un to visu noliekam maliņā.
Tad kādā traukā ieberam sojas graudiņus (tie piebriest 2-3 reizes, uzmanieties ar daudzumu), iemetam tur kādu kubiku buljona (jo sojai kā tādai garšas ir pamaz), un pārlejam ar verdošu ūdeni tik daudz, lai ūdens nepaliktu pāri, t.i. lai pilnībā viss tiktu absorbēts. Labāk pieliet mazāk, pagaidīt, un tad pieliet vēl nedaudz – ja ūdens būs par daudz, to protams iespējams noliet, un soju nokāst sietā, bet tas nav vēlams.
Sagriežam sēnes, un sviestā tās apcepinam vienas pašas. Paraleli cepam kopā sagrieztos pārējos dārzeņus. Tad piejaucam klāt soju un sēnes, un turpinam cepināt lai soja un visi pārājie dārzeņi apmainās aromātiem un veidotos mūsu kopējā kārtas masa.
Otrā kārta:
Paraleli pirmās kārtas cepšanai, jāsarīvē labs klucis siera, un jāsajauc ar zaļumiem un mājas sieru, veidojot tādu aptuveni 1:1 masu. Pārpalikušais siers noderēs virskārtai.
Plāksnes:
Lazanjas plāksnes var ieklāt tāpat, bet ņemot vērā ka nav tāda pilnīgi kantaina trauka, un tās nāksies apgraizīt – tad labāk tās uz minūti iemērkt karstā ūdenī lai nedaudz paliek mīkstas. Trauku vajag tādu kas iztur augstas temperatūras, vislabākie ir stikla un keramikas trauki taisnstūra formā, ar vāku. Ja nav vāka, derēs alumīnija folija.
Ieklāšana:
Sākam ar dārzeņu maisījumu. Plāksnes apakšā neliekam, jo citādi tās piedegs vai paliks cietas. Pēc dārzeņu maisījuma apgriežam plāksnes maliņas un vienmērīgi klājam pāri. Nākamā kārta ar siera/mājassiera kārtu. Kārtas var likt cik vien vēlaties, mums tās šķiet bij četras.
Virsējā kārta ir plāksnes, un tām pa virsu uzbērts daudz siera. Ja virskārtai nebūs siera, plāksnes atkal jau paliks cietas un nebūs labi. Sieru vajag!
Krāsns:
Krāsns gatavošanas laikā ir uzkarsusi uz 200C, liekam trauku iekšā, un taimeri uz 30 minūtēm. Pēc 30 minūtēm nekas droši vien nebūs gatavs, bet pārbaudam iedurot nazi un skatoties cik stingras ir plāksnes. Ja ir kaut neliela pretestība, liekam klāt vēl 10 minūtes. Un tas arī viss!