Bye bye, defender, goodbye
Vakardien kārtējo reizi izbaudijām futūristisko CSDD. Ja visās citās Latvijas iestādēs valda padomju laiku attieksme un birokrātija (“visās” un “vienmēr” ir mani mīļākie vārdi, nepiekasīties), tad CSDD vienkārši atsver tās visas kopā, ar savu mega organizētību, ka sajūties gluži kā uz citas planētas.
Braucām pārreģistrēt savu pārdoto auto uz jaunu īpašnieku. Ieejam iekšā un nospiežam podziņu “kase”. Momentā iedegas numuriņš, jo lodziņu tur netrūkst. Pie lodziņa:
mēs: mainīsim auto īpašnieku
tante: Tehniskā pase un jaunā īpašnieka pase.
tante: paldies, 94 Lati lūdzu. čeks
mēs: paldies
Ejam uz reģistrāciju turpat netālu, spiežam pogu “reģistrācija”, iedegas numuriņš. Ejam iekšā. Tehnisko pasi lūdzu. Viss, paldies! Kopumā process aizņēma ne vairāk par kādām 6-7 minūtēm sākot no ieiešanas ēkā.
Izgājām ārā un sajutāmies bišku bēdīgi. Viss, Defender ir pārdots un pazudis uz visiem laikiem. Ja vien kādā nākotnē es sev nenopirkšu mazu, vecu, sarūsējušu Defender priekš pabraukāšanās pa mežiem.