Garlaicīgi spriedelējumi par filmām

Pāris dienas pēc kārtas skatāmies dažādas jaunās, pārsvarā Oskariem nominētās filmas. Īsas pārdomas par tēmu. Pirmkārt, dīvaini bet daļa filmu ir līdzīga stila, līdzīgas atmosfēras filmas. Gluži kā reizēm uznāk vēsturisko filmu bums, armagedonu bums, supervaroņu bums – šeit ir vesela romantisko drāmu strīpa.
The Reader ir skaista, bēdīga filma par jauna puiša un sievietes attiecībām, kas negaidīti un visai pārsteidzoši beidzas. Filma vedina attīstīt domas otrā virzienā kara jautājumos, par to kāpēc cilvēki rīkojas tādi vai citādi, un ka taisnība reizēm ir abās pusēs. Gluži kā pasniedzēja tēls filmā cenšas paskaidrot – jācenšas ir saprast arī “vainīgos”, un viņu motivāciju, kas – pretēji populāram uzskatam – nav gluži vienmēr maniakāli vardarbīgas tieksmes, bet arī piemēram izdzīvošanas instinkts, naivums, kauns. Man ļoti patika.

Changeling ir par māti, kurai pēkšņi pazūd bērns, un tā vietā uzrodas cits – līdzīgs. Filma ir 100% patiess stāsts, biju visai pārsteigts par detaļām, kuras vēlāk visas apstiprinājās kā reāli notikumi, izņemot dažus niekus, kas vienkāršības dēļ ir izlaisti vai nogludināti. Sākumā filma likās nedabīgi transformēta uz 20gs sākuma pusi, dekorācijas un tēli nepārliecināja, biju jau sagatavojies uz ko prastu. Bet notikumiem attīstoties, tēli atdzīvojās un filma sāka veidot arvien interesantākus sižeta pavērsienus. Protams, apskatītās tēmas ir dramatiskas savā būtībā (ne tikai bērnu laupīšana, bet arī Kasandras sindroms (citu neticēšana tavai patiesībai), tā laika likuma nejēdzības, diskriminācija, sieviešu tiesības utt), bet es nevarētu teikt ka filmu tas jebkādi samaitā, jo tās nav grafiskas, vienmēr saglabājas cerības sajūta, un tēli netiek “ieslodzīti situācijā” pārāk ilgi, lai manī tas izraisītu kādu nepatiku. Rezultātā filma man ļoti patika, un ar lielu interesi izlasīju vairākus rakstus par notikumiem, uz kuriem tā bija balstīta.

Revolutionary Road radīja mūsos ar Noru pazīstamas domas, un apskatītā tēma bija saprotama. Esmu to bieži apspriedis šeit, savā blogā. Tā ir par vēlmi izbēgt ikdienas, un doties meklēt zaļāku zāli citviet, pat apzinoties, ka tas ir tikai sapnis kuram tu seko. Jo patiesībā jau dzīve visur ir līdzīga, un katrā pasaules malā tevi sagaidīs kādi ierobežojumi un kompromisi. Bet problēma ir tajā, ka daudz domājot par šādiem viltus iemesliem, beigās cilvēks nekad neizmēģina kas īsti ir sētas otrā pusē, un tā arī paliek ieslodzīts rutīniskajā ikdienā. Filmā viens no interesantākajiem tēliem ir sertificēti prātā jukušais tips, kuru paziņa atved ciemos pie galvenajiem tēliem, un kurš, šķiet, vienīgais savā trakumā apraksta situāciju kāda tā ir, un kuram vienīgajam ir reālistiski argumenti par visu situāciju. Beigās protams šķēršļu ir vairāk kā iespēju, un viss beidzas kā parasti. Filma ļoti laba, daudz pārdomu.

Godīgi sakot, īsti nezinu vai kāda no visām redzētajām man liekas tāda Best Movie cienīga filma. Slumdog Millionaire bija jauka filma, bet ne gluži ģeniāla. The Reader? Arī pietrūkst. Pagaidām gan esmu noskatījies tikai mazākumu no Best Movie nominācijām, bet man ir sajūta ka visas ir tādas 4* filmas bez īsta uzvarētāja.

Un par tiem, kas ir sašutuši par Betmena neiekļaušanu nominācijā – dārgie, Hīts Ledžers bija labs, bet Betmens kā filma? Labs action, nekas variāk.

Ak jā, redzējām arī Vicky Christina Barcelona. Filma par savdabīgām trijstūra attiecībām, kur trijstūris ik pa brīdim maina komponentes un dominējošo tēlu. Jauka izklaide, smukas meitenes, bet kā filma – tīri labi, ne vairāk. Par situāciju kā tādu – protams, visas šīs bohēmes teorijas ir skaistas filmās un grāmatās, bet gluži kā filma secina – tās nav ilgtspējīgas un realistiskas. Nevēlos izplūst spriedelējumos, bet gribu pateikt tikai vienu – šis nav koks ar diviem galiem. Garlaicīgu suburbijas ģimeņu pretstats nav uzreiz grupveida attiecības spānijas dienvidos, vajag ticēt austrumniekiem, jo noslēpums ir līdzsvarā. Galvenais atrast pareizo cilvēku.

14 thoughts on “Garlaicīgi spriedelējumi par filmām

  1. Attiecībā uz “The Reader” nekādi nevaru saskatīt, kur tajā situācijā ir taisnība abām pusēm. Un, manuprāt, tas arī nebija šīs filmas mērķis. Turklāt tā pasniedzēja doma, ka galvenais ir noskaidrot, vai kaut kas ir bijis likumīgs pēc attiecīgā laika likumiem, ir absolūts BS.Iedomājamies situāciju – Latvijas valdība pieņem likumu, ka turpmāk izvarošana nav krimināli sodāma, bet par to paredzēts tikai rājiens (es zinu, ka likumu pieņemšana ir sarežģītāks process, kurā iesaistās ne tikai valdība, bet – whatever). Šis likums stājas spēkā.
    Gadu vēlāk valstī notiek apvērsums, trakā likuma pieņēmēji tiek tiesāti. Ko tādā gadījumā vajadzētu darīt ar cilvēkiem, kuri šajā laikā pastrādājuši izvarošanas? Izteikt rājienu vai arī tomēr kaut kā nopietnāk sodīt?
    Atbilstoši šādai loģikai sanāk līdzīgi kā tas reāli arī ar nacistiem sanāca – visi līdz pat tuvākajiem Hitlera padotajiem “tikai sekoja pavēlēm”, līdz ar to viņi nav vainīgi; tikām augstākie veči ne pie kā nav vainīgi – viņi taču nevienu netika nogalinājuši.

  2. Es nerunāju par likumisko pusi. Tas ko es tur saskatīju, labi tika atainots tiesas procesā, kad viņai ļāva skaidrot kas un kā notika. Pēc viņas runas varēja saprast ka pirmkārt viņai nav ne mazākās saprašanas par ko te tiek tiesāti cilvēki, un to, ka tas viss ir dēļ viņas kauna par to ka viņa nemāk lasīt. Tur nevienā brīdī neparādijās tas, ka viņai patiktu spīdzināt vai nogalināt cilvēkus, viņa aizgāja strādāt par cietuma sargu, un tas arī viss.
    Tu runā tā kā tāds jurists 🙂

    Attīstīsim tavu piemēru – pēc 10 gadiem tevi ieliks cietumā par to, ka savulaik esi atbalstījis Latvijas Valsti. Tu esi “šobrīd” vainīgs par to, un kā tu vari zināt kas pēc n-gadiem būs nelikumīgs? Varētu vēl saprast ja viņa būtu bijis kāds tur spīdzinātājs vai nodarbojusies ar aktīvo propagandu, bet tā jau nebija. Es totāli varu saprast situāciju. Protams, viņai tur nevajadzēja iet strādāt dēļ ētiskiem iemesliem, bet latvijā arī ir cilvēki kas strādā cietumos, kur ir cilvēki par kuru ietupināšanu sargiem nav īsti daļas

  3. Kažem vispār parasti ir ļoti kategorisks bezierunu viedoklis par Ebrejiem saistītām filmām, bet es tikai gribu uzsvērt vēlreiz to:
    sodu varēja mīkstināt dēļ tā, ka viņa:

    – tur gāja strādāt tikai tapēc ka nevarēja turpināt strādāt birojā
    – nebija naciste, un neko nezināja par to ideoloģiju
    – bija naiva un vienkārši sargāja kautkādus ieslodzītos

    Es nemēģinu attaisnot visus nacistu cietumsargus, es runāju par viņas konkrēto naivumu un kaunu, kas viņu iegāza līdz pēdējam dzīves mirklim, praktiski sanāk ka viņa atļāvās uzvelt sev lielās organizatores vainu tikai lai nebūtu jāatdzīst savs trūkums.

    Protams, viņa varēja iet un strādāt par sētnieci, bet tad nebūtu šādas filmas.

    Un galu galā, rakstot “jācenšas saprast” es neteicu ka viņus jaattaisno. Jo ja tu neieklausies otrā pusē, tad t u neesi labāks par tādiem nacistiem

  4. Protams, interesanti būtu dzirdēt tavus spriedumus šajā pašā lietā, ja nacistus aizstātu ar komunistiem.Filmas situācijā, protams, es neapgalvoju, ka Vinsletas varone būtu “evil”, naciste utt. Bet – kaut tas vien, ka viņas stulbums un darba pienākuma apziņa gūst virsroku pār cilvēku dzīvībām situācijā ar degošo baznīcu, manuprāt, ir pilnīgi pietiekams pamats sodu nesamazināt. Katrā gadījumā es neesmu dzirdējis, ka pastāvētu vainu mīkstinošs apstāklis – “apsūdzētais nav sevišķi gudrs”.
    Nevaru pieņemt tavu piemēru. Izvarošana (tāpat kā cilvēku sadedzināšana filmā) ir ļauna neatkarīgi no konkrētās likumdošanas (protams, atradīsies cilvēki, kas man nepiekritīs, bet – po), kamēr tevis piedāvātais variants tomēr skar daudz diskutablāku “ļaunumu”. Var, protams, atzīt, ka filmas varone vienu no otra atšķirt nevar, bet atkārtošos – stulbums nav attaisnojums. Pretējā gadījumā sanāk, ka tiesāt var tikai tādus noziedzniekus, kas paši uzskata, ka viņi ir noziedznieki (t.i., apzinās, ka ir pastrādājuši kaut ko nelikumīgu).

  5. Lasot Jūsu diskusiju , rodas nožēla ka nesktījāmies filmu kopīgi!Otrs ir tas ka vai jaunieti kuram kaads ir iestāstījis, ka ir jāiet protestakcijā un jāapgāž mentu mašīna ir jāsoda ar 8gadiem cietumā? Vai arī ir jaņrm vērā, ka šis jaunietis(tā pat kā Vinsletas varone) redz tikai ļoti šauru daļu no visas situācijas kopā. es nesaku ka sods nav jāsānem ,es saku ka stulbums tomēr nav sodāms tik bargi! Vinsleta bija tāds pats upuris, kā cilvēki kuri nomira tajā baznīcā. Tieši tāpēc jau cilvēkam ir jāmācaš rakstīt un domāt, lai šādās situācijās rīkotos citādāk un spētu atrast izeju, lai cilvēki nemirtu un pašam ādu pār acīm nenovilktu.

  6. Atkārtošos – atbilstoši šādai loģikai gandrīz visi cilvēki ir upuri, un nav īsti atbildīgi par savu rīcību.Jaunieti par dalību protesta akcijā es cietumā uz 8 gadiem neliktu (ja vispār liktu cietumā), tur nav nekāda samērīguma starp nozieguma smagumu un sodu.
    “Vinsleta bija tāds pats upuris, kā cilvēki kuri nomira tajā baznīcā.” – nepiekrītu, un neuzskatu, ka būtu nepieciešams pamatot atšķirību.

  7. Kaže, katrā laikmetā ir cilvēki, kuri pēc iepriekšējo laikmetu darbiem šodien ir sodāmi. Tas ir visas tiesu sistēmas absurds.
    Un par tiem komunistiem – zini, izskatās ka šī acīmredzami nozīmīgā tēma tev totāli sagrauj objektivitāti, ja sāc runāt tādas muļķības. Izstājos.

Comments are closed.