Šodienas demonstrācija Doma laukumā
Valdības plāns sācis aktivizēties, un cilvēkus masveidā atlaiž no darba, samazina tiem algas, vai tās neizmaksā vispār. Zvana bankas un draud par kredīta nemaksāšanu, dažas iestādes likvidē, darbinieki iet projām no valsts darbiem, atstājot vairākas sfēras vispār bez jebkādas aizbildniecības no valsts puses utt.
Ticiet vai ne, tāda ir šodiena.
Bet Latvietis jau ir klusētājs. Latvietis iet kaktā paraudāt, tad aiziet mežā nosalt. Vēsturiski tas arī labi ir redzams, jo Latvijā dižas agresijas pret valsti nekad īsti nav bijis, un droši vien labi ka tā. Agresija nekad nav atbilde. Bet ne jau tapēc, bet tieši Latvieša pesimistiskās dabas dēļ termins Revolūcija Latvijā nemaz nav vajadzīgs, jo to aktīvi pielietot nekad nenāksies – vai drīzāk, “nebūs iespējams”.
Šodien Doma laukumā pussešos būšot mītiņš, sanākšot kopā tie cilvēki, kuri nav apmierināti ar mūsu valdības risinājumiem saistībā ar Ekonomisko stāvokli, un tie kurus valdība neapmierina principā. Tā teikt publiski demonstrēt to, ka tauta nav apmierināta. Jo pirmais solis uz problēmas risināšanu, ir tās apzināšana.
“Man nepatīk”, saka cilvēks, stāvot pūlī.
Bet tas tā būtu teorijā.
Īstenībā Latvietis nav tik viegli saprotams cilvēks, viņa pirmā reakcija uz jebkādu situāciju ir aizdomas, šaubas vai sazvērestības meklēšana.
“Redz aiz tā pasākuma stāvot kādi konkrēti politiķi, un tie izmantojot mazo Latvieti par politisku ieroci!” – Tā domā vieni.
“Iešana kautkur ārā šādā aukstumā neko nevienam nedos, un tikai patērēsim dārgo Hameleonu Rotaļu laiku!” – Tā acīm redzami domā otri, jo biežākais komentārs par publiskām demonstrācijām ir tieši “nekādas jēgas”.
“Nekādu konstuktīvu priekšlikumu, tikai tukša vāvuļošana un veltīgs troksnis”, atrunājas tie, kuriem gribas visu uzreiz un tagad.
No otras puses uzrodas kādi pavisam prātu izkūkojuši ekstrēmisti, un cenšas šo pasivitāti atsvērt ar molotova kokteiļu reklāmu un vardarbīgu saeimas ieņemšanu. Dārgie – Ziemas pili neieņēma ar spēku, kā to rāda Padomju laikas propagandas materiāli, nepārspīlējiet.
Rezultātā viss paliek turat kur iesācies, jo neviens neko nav darījis, jo vienmēr ir atradies kāda laba atruna kapēc jebkas, kas ir atšķirīgs no nekā nedarīšanas, ir sliktāks par nekā nedarīšanu.
“Iet uz demonstrāciju ir tikpat bezjēdzīgi kā neiet, līdz ar to es aiztaupīšu savas pūles” ir šodienas vairākuma moto.
Ne patriotisma, ne pašcieņas.
Labāk jau tomēr paraudāt, kāda atšķirība – viens mazs Latvietis tāpat nespēs neko izdarīt, kur nu vēl tikai stāvot aukstumā.
Un arī šis raksts ir slikts, tajā ir pārāk daudz gramatisko kļūdu, un tas ideoloģiski neatbilst nihilisma principam, tapēc ir visai pamatīgs sūds, un labāk to nolamāt par tukšu muldēšanu.