Pazemojumi Latvijas Muitā: otrā daļa
Īsumā pārskats par iepriekšējo daļu:
– ebay pasūtiju foto objektīvu
– DHL to atveda un pa taisno ielika muitā, jo cenas+sūtīšanas summa pārsniedza 42Eur
– Aizgāju uz DHL pēc papīriem, un tur nodzīvoju kādu pusstundu birokrātijas murga
– Tiku pazemots Pastā
– Tiku pazemots Muitā
– Muitā rakstīju “paskaidrojumu” kapēc man nav CE sertifikāta precei ko pasūtu
Tātad divas dienas vēlāk zvanu uz muitu lai noskaidrotu vai viņus ir apmierinājis mans iesniegums, un vai es varu iet pakaļ saviem deklarācijas papīriem. Telefonistes ir daudz patīkamākas par nīgrajiem priekšniekiem, tapēc saruna bija visai mierīga – man paskaidroja, ka bez prasītā man vēl ir jāuzrāda pierādijums par maksājumu, jo pliks rēķins viņus neinteresē, vajag bankas pierādijumu ka maksājums ir noticis. Otra lieta – vajagot preces tehnisko dokumentāciju, lai viņi var izvērtēt kas tas ir. Uz jautājumu kur lai šādu dokumentāciju meklēju – tā nav viņu problēma, es pats vainīgs ka tādu pasūtiju, lai sūtu kas ir.
No interneta bankas izdrukas izveidoju PDF un saglabāju kā “maksajums.pdf”, tas bija vienkārši. Grūtāk bija ar “dokumentāciju” jo tādas nekur īpaši nav, arī produkta brošūra kā tāda neeksistē, tikai tāda kā reklāma, kurā blakus ir vēl 5 objektīvi. Beigās no Sigma mājaslapas produkta apraksta izveidoju PDF un saglabāju kā “specifikacija.pdf”.
Zvanīju muitai lai noskaidrotu kā man šos dokumentus nogādāt, izrādās ka var vai nu atvest, vai nu atfaksēt … ā – nu jā, varot arī pa ēēē-pastu. Smieklīgi, man tie pirmie varianti nemaz neinteresē. Paldies tehnoloģiju laikmetam kas beidzot iestājies muitā, kur datoros parasti ir astoņdesmito gadu muitošanas softs!
Aizsūtiju šos dokumentus uz ļoti garu un kriptisku email adresi, un zvanīju vēlreiz. Mani uzlika uz “hold” un pēc brīža paziņoja ka kautkādi faili ir atnākuši, un viņa laidīšot deklarēt, pēc ātruma kādā viņa akceptēja šos dokumentus par derīgiem, un pēc tā ka visticamāk viņiem nav PDF skatītāja, spriežu ka saturs viņu neinteresēja, tikai fakts ka es tos varu piedāvāt.
Nākamajā dienā zvanu ar to pašu jautājumu – kāds ir statuss manam sūtijumam. Tieku uzlikts uz “hold”, un pēc pāris minūtēm man paziņo ka sūtijums ir “kļūdu” sarakstā, jo nav uzrādīts CE sertifikāts. Lai es prasot ražotājam, vai pārdevējam. Tas ka pārdevējs ir privātpersona viņus neinteresēja, un arī tas ka fotoaparāts teorētiski varēja būt 40 gadus vecs stikls+metāls arī ne. Izklausījās absurdi, taču ko man tur iebilst – prasa un viss. Negribu taču sakasīties lai mani nosūta vēl kādai pārbaudei. Bija sestdiena, tapēc nācās vien rakstīt emailus visām pasaules Sigma pārstāvniecībām, t.sk. Elkor, lai uzzinātu vai kāds nevar man apliecināt vismaz faktu par CE esamību. Ak jā – Muita pa telefonu teica ka ja es CE nevaru uzrādīt, viņi nākamnedēļ varētu veikt fizisko apskati un tad izlemt ko darīt.
Pirmdien dažas Sigma pārstāvniecības (UK, Japan) bija man uzrakstījušas ka nesaprot par ko ir runa un nevar man palīdzēt, no pārējām klusums. Tad es sāku rakāties pa Internetu, īpaši tēmējot uz EU portāliem, jo man bija radušās šaubas par to vai fotoobjektīvam vispār CE ir mandatory (obligāta prasība).
Secināju ka nav gan, īsi sakot CE ir tikai elektronikai virs 50V, medicīniskām ierīcēm, industriālām lietām, rotaļlietām – bet nekas par foto objektīviem. Sapratu, ka – pat ja CE būtu prasība, nekādus pierādijumus tam es neredzu, un varu notēlot muļķi pat ja izrādītos ka kļūdos.
Zvanīju muitai.
Paskaidrojis ka esmu iepazinies ar regulām kas nosaka CE zīmes prasības preču grupām, mani uzlika uz “hold” kādas 10 minūtes, un tad savienoja ar muitas priekšnieku, kuram vēlreiz izstāstiju to pašu. Vēlreiz mani uzlika uz “hold” un pēc brīža priekšnieks teica liktenīgos vārdus, tipiskajā priekšnieku nievājošajā tonī, ar uzsvar uz to ka es viņa acīs esmu niecīgs tārps – “jā … emm … izskatās ka jums tomēr būs taisnība … redziet mēs jau tos gadījumus izskatām individuāli … un es paskatīšos … nu jā … emm … es tad likšu jūs uz deklarēšanu … emmm … es pašrocīgi jūsu deklarācijas papīrus … šodien … zvaniet vēlāk pēc stundas”.
Apmēram tā. No vienas puses lika noprast ka viņiem apnicis ar mani čakarēties un laidīs cauri kā individuālu gadījumu, bet no otras puses – saprata ka ir kļūdijušies un ka kautkas nav labi.
Cerībā tajā pašā dienā vēl tikt ar visu galā, es piecos vakarā zvanu lai noskaidrotu progresu (šī pirmdiena). Atkal tieku automātiski savienots ar priekšnieku – biedējošajā tonī man tiek jautāts “Ar kurām tieši EU regulām jūs iepazināties, es vēlētos viņas redzēt”. Sajūta ka esmu norijis strādājošu propelleri un dzirnakmeni. Nē, viss vēl nav beidzies.
Saruna turpinās – “Mēs te gribējām tajā datubāzē izlabot … atsūtiet man tās regulas utt”. Fū, laikam tomēr deklarēšanā nodos. Mājās aizsūtu viņiem regulas un visādus linkus no CE oficiālajiem saitiem, cerībā ka ar to pietiks.
Nākamajā dienā četros zvanu – jā, papīri gatavi, brauciet pakaļ.
Talākais bija ļoti ātrs, aizbraucu uz muitu, jau zināju kurai pļaviņai pāri jāskrien, tapēc papīrus dabūju ļoti ātri, uz DHL aizbraucām pa īsāko ceļu un pēc 15 minūtēm saņēmu savu objektīvu.
Cik saprotu turpmāk objektīvu pircējiem šis balagāns izpaliks pateicoties manām mocībām.
Morāle:
– pasūtot kautko no Ebay, uzstājiet lai neiekļauj pakā nekādus maksājuma dokumentus, un lai sūtītājs uzrādītos kā privātpersona
– sūtijuma summai jābūt vai nu reālai, vai nullei. Negribu motivēt nevienu uz nodokļu nemaksāšanu, paši izlemiet pēc šī raksta izlasīšanas. Ja pirkuma summa kopā ar sūtīšanu pārsniedz 42 Eur – iesiet uz muitu un maksāsiet (nu jau) 21% PVN plus 12Ls par deklarēšanas pakalpojumu. Viss būtu jauki, ja šis process būtu kaut cik vienkāršs un saprotams, un neiesaistītu 4 dažādu vietu apbraukāšanu nedēļas laikā un 5-7 telefona zvanus
– izvairieties no kurjerpasta (DHL, TNT, UPS) – laika ietaupījums nebūs nekāds, jo muita būs tā vai tā
– pasūti preces no Eiropas valstīm, kur cenā jau iekļauts tās valsts PVN, tas izdevīgi it īpaši tad, ka tur PVN ir mazāks kā te – jaunais UK PVN ir tikai 15% piemēram
P.S.: DHL no sienas ir pazudušas izdrukas no www.onkulis.com – vai šie lasa manu blogu 😉 ?