Environment - Events - Latvia - Nature - Politics

Ģenētiski modificēta pārtika

Ievads
Šodien Vides un Zemkopības ministrijas rīkoja pasākumu, kurā tika apspriesti Par/Pret ĢMO Latvijā, jeb “Ģenētiski Modificētajiem Organismiem”. Pasākumā tika iesaistītas visas ar to saistītās valstiskās un nevalstiskās organizācijas un tajā arī tika apspriesta tuvākajos mēnešos veicamā publikas aptauja par ĢMO. Pirms jūs šo aptauju veicat, vai jebkādi izlemjat savu viedokli, vēlējos jums nedaudz paskaidrot kas īsti ir ģenētiski modificētie organismi (un loģiski pārtika), un kā tas viss ietekmē vidi un mūs.

ĢMO un Tu

Tev varētu šķist ka nekādas modificētas pārtikas tu neēd, tātad viss ir kārtībā. Turklāt pagaidām Eiropā ir atļauts audzēt tikai ĢMO kukurūzu (Abās Amerikās savukārt teju 80% visas pārtikas sastāv tikai no ĢMO augiem). Bet problēma ir sekojoša – nav iespējams zināt, vai Krievijā augošu rapšu putekšņus uz Latviju neatvedīs kādas bites, vējš, vai vienkārši nekontrolētas tīrības vilciena vagoni, vai transporta laikā modificētās pupiņas nesajauksies ar parastajām utt. Beigās izaugusī raža sastāvēs no dažāda tipa augiem, un ĢMO augiem ir tieksme nomākt un iznīcināt mazāk spējīgos parastos augus.

Vai piemēram pavisam drošs fakts – modificētā kukurūza tiek izbarota cūkām un govīm, tu to apēd viņu gaļā. Gaļu sajauc ar modificētas sojas miltiem, un izveido desu – arī to tu apēd. Aptaukošanās, orgānu izmēru palielināšanās un alerģijas – amerikas tipiskākās problēmas – ir tieša ĢMO lietošanas sekas, kā tas ir vairākkārtīgi pierādīts un par to nemaz neviens nešaubas. Pat ja šādi efekti nebūtu novēroti, pavisam droši zināms ir tas – neviens nav šo pārtiku pietiekam ilgi testējis lai zinātu kādi efekti parādas pēc vairākām paaudzēm, jo šī pārtika tika izveidota tikai deviņdesmitajos gados, un pa taisno nonāca tirgū. Krievijā, Āzijā un Amerikās šīs pārtikas ir pārpārēm, tapēc ēdot jebkādus produktus no šīm valstīm tu nevari zināt vai JAU neesi ietekmēts.

Gēnu inžinērijas teorija:

Situācija ir sekojoša – zinātnieks modificē daļu no plazmīda – nelielas, cirkulāras DNS molekulas, kuru pēc tam mākslīgi ievada modificējamajā organismā. Plazmīdā tiek iekodēta informācija par gēnu, kura īpašības ir vēlams piešķirt modificējamajam organismam. Piemēram vēlas tomātam piešķirt īpašību izturēt salu, un šo īpašību paņem no zivs gēniem. Plazmīdu nav iespējams ievietot precīzi, un noteikt precīzi kādus gēnus vai genoma daļas tas ietekmēs, līdz ar to tas ir viens liels šāviens tumsā. Nav iespējams noteikt, vai netiks ietekmētas arī citas īpašības, toties ir pierādijies ka tas notiek uz visiem 100%. Piemēram kukurūza, kura nebaidās no konkrētiem kaitēkļiem – paliek garšīgāka skudrām vai citiem kukaiņiem, un otrajā-trešajā paaudzē vairs nespēj radīt augošas sēklas (spēja vairoties). Pēdējais faktors savukārt ir daļa no lielā Monsanto (lielākais pasaules lauksaimniecības uzņēmums) plāna, jo piemēram šodien notiek sekojošais – Indijā zemnieki no Monsanto nopērk graudus, iestāda, izaudzē labību – bet šos izaugušos graudus vairs nevar izmantot nākamā gada sējai, tie ir nespējīgi augt. 100% no vajadzīgajiem graudiem atkal jāpērk no Monsanto. Un tie protams ir ĢMO graudi. Dēļ šitā Indijā notiek simtiem zemnieku pašnāvību.

Ko Latvijā varētu nozīmēt ĢMO audzēšana? Pie mums tik tikko ir sācies bioloģisko saimniecību uzplaukums, visur var nopirkt eko-pārtiku, kas ir sertificēta par to ka augusi dabiskos apstākļos un bez jebkadu ķimikāliju palīdzības, noteiktā attālumā no kaitīgas vides un ne-bioloģiskām saimniecībām. Savukārt ja te kāds sāktu audzēt ĢMO augus, kurus protams nav iespējams norobežot no putniem, bitēm, vēja un cilvēciskā efekta – visas šīs bio saimniecības ietu bojā, dzīvs piemērs – amerikas eko produktu noriets. Viens tāds monsanto kukurūzas lauks simts jūdzes no bio saimniecības ar saviem putekšņiem, un nejauši klejojošiem graudiem, samaitā visu ražu un saimniecībai atņem sertifikātu un tā pārstāj eksistēt.

Vai tu gribi ēst 100% tīru un dabīgu pārtiku? Vai tu gribi lai tev ir tiesības izvēlēties tīru produktu, jo VISIEM ĢMO produktiem būtu atbilstošs marķējums?

Viss šis, un vairāk sekojošajos resursos:

Krievu Filmas pirmā, otrā un trešā daļas. Franču filma “World according to Monsanto“. Papildus ļoti iesaku noskatīties lielisko Michael Clayton, kurā tiek bez kautrēšanās atmaskots pats Monsanto, filmā saukts par U-North. Tāpat šeit neliels raksts par vienu no blakus efektiem, kas gan ir tikai aisberga virsotne – problēma ir daudz lielāka, un tā jau ir sen sākusies, un tiešā veidā jau ir skārusi arī tevi.

Pēc iepazīšanās ar šo informāciju, Es un Vides ministrija aicina Tevi izteikt viedokli, vai ĢMO audzēšanu būtu jāierobežo arī Latvijā. Es ceru ka tas pat vairs nav jautājums. Pastāsti arī citiem, un ejiet visi nobalsojiet.

To var izdarīt šeit.

63 Comments on “Ģenētiski modificēta pārtika

  1. arii nobalsoju. “jaukshanaas” augstakaas esibas darbos…vairoshanaas neiespejamiiba, zivs geeni tevii :D, alergijas, nekad nav izklausijies iepriecinoshi shis GMO. Var jau buut, ka jaunakie organismi (cilveki) citaa kvalitatee spees pielagoties shai partikai, varbuut taa atrisinaas arii parapdzivotibas problemu, kad GMO p. saedushies ljaudis arii nespees vairoties.Man vairak uztrauc alergijas, jo tas shobriid ir ljoti nepatikamas un nav arstejamas, protams, viss fat ir shausmigi

  2. Es atceros te nesen pie sojas raksta komentāros viens par ĢMO kautko teica, un es viņam aizrādiju nerunāt par lietam ko viņš nezin. Tas bija domāts tādā kontekstā, ka ĢMO precēm ir jābūt marķētām, un tas ka Sojas graudiņi ir bez ĢMO man ir skaidri zināms, toties tas ka viņa (visticamāk) lietotajos cīsiņos nav ĢMO soja – par to viņš nevar būt tik drošs, un mani apvainot viņam ir visai maz pamata.

  3. Es nekad mūžā neesmu bijis par GMO, patiesībā nav bijis diskusijas par šo, tapēc nesaprotu kur jūs tādu iespaidu guvāt. Kad es vispār esmu biji par neveselīgu pārtiku? (shock)

  4. mans uzkskats – gēnu inženierija kā tāda, lai pastāv (kaut protams šeit varētu runāt par ētiku), bet tas pret ko esmu es, ka ĢMO nezinot to ietekmi uz cilvēkiem jau pilnā sparā tirgo visā pasaulē, balstoties uz pieņēmumiem, ka it kā nekaitīga utt. jautājums no vakardienas sanāksmes – vai mēs gribam būt laboratorijas žurkas?

  5. ok, ok, sorry! 🙂 nebija man nodoms tevi shokeet, vnk man taa praataa bija palicis. iespeejams mums kolektiivaa domu paarraide. vai arii vnk esam visi to nosapnjojushi.
    jebkuraa gadiijumaa nobalsoju pret, jo negribu, lai manaa kartupelju laukaa peec laicinja saak diigt kaut kaadi chernobiljas kartupelji, kuri arii mani paarveersh par tupeni! 🙂

  6. Tieši kā reiz jautā! Gan Vides, gan Zemkopības ministrijas ir pret ĢMO audzēšanas atļaušanu LV. Problēma, ka, ja ES atļauj kaut ko audzēt, tad dalībvalstīs nedrīkst to aizliegt, taču risinājums ir 1) ievies šo ĢMO direktīvu savā nacionālajā likumdošanā, tur nosakot spēcīgas prasības un 2) noteikt teritorijas, kuras būs brīvas no ĢMO, tas nozīmē, ka viena pagasta zemnieki, zemju īpašnieki sanāk kopā un nolemj, ka šī pagasta zemes būs brīvas no ĢMO audzēšanas.Tas tā īsumā 🙂

  7. Jā, es tev Nora piekrītu, bet man šķiot, gad Vides, gan Zemkopības ministrijas daris, ka viņam pateiks no “augšas” (un tagad vēl vairak). Bet es cēru, ka bus ta ka tu runa un to nepieņems.

  8. Bet vai tieši šobrīd jau nav par vēlu atteikties no ĢMO? Pasaulē ir pārāk daudz iedzīvotāju un audzējot kultūras tāpat kā pirms 100 gaidiem, visiem vienkārši nepietiktu pārtikas…

  9. Māri, ĢMO nekādi nepalīdz uzlabot pārtikas daudzumu. Noskaties tās filmas. ĢMO palīdz tikt vaļā no kaitēkļiem un uzlabo uzglabāšanu, bet nāk klāt vairāki trūkumi kas beigās to padara neizdevīgāku.

  10. Nē, nu ja jau viņi var – lai uzlabo ražību, bet lai metodes netestē uz mums 🙂 Viņi aizbildinās ka pārāk ilgi jāpārbauda ietekme, tapēc uzreiz laidīs tirgū – kautkāds sviests.
    Vispār tas Monsanto nav īsti ieinteresēts uzlabot ražību jo tad viņi pārdos mazāk sēklu.

  11. Es neesmu dzirdeejis no N.R., ka vinsh atbalstiitu GMO, tachu kaarteejo reizi piekritiishu tiem, kas uzskata, ka kaa lielie vechi izlems, taa arii buus. Lai arii pats, protams, nobalsoju pret.

  12. Man liekas es zinu, kāpēc citiem ir radies priekšstats, ka Tu, Normund, atbalsti GMO (man ar tāds priekšstats bija radies). Tu vairākkārt esi rakstījis par sojas lietošanu pārtikā, bet, piemēram, man, soja nez kāpēc saistās ar ģenētiski modificētu pārtiku. Vismaz pirms gadiem desmit divpadsmit, kad es pirmoreiz dzirdēju jēdzienu soja, tas bija saistīts ar ģenētiski modificētu pārtiku.

  13. Patiesībā Latvijā nemaz nevar nopirkt ĢM soju, to Eiropā audzēt nav atļauts. Atļauts audzēt tikai Kukurūzu. Paskaties labāk Brolio eļļā kas ir iekšā pilnīgi oficiāli. A soju neaiztieciet 🙂

  14. Normi, var nopirkt, tik noteikt ir jābūt marķētam, ka ir no ĢMO. ES nav atļauts tik audzēt, bet, ja kāds ieved no Indijas, tad var tirgot uz nebēdu.

  15. Es brolio eļļu nelietoju. Un vispār eļļu lietoju tik daudz, ka varētu teikt pat nelietoju.
    Nemaz nemēģinu soju aiztikt 🙂 Tikai klārēju, kāds man bija radies priekšstats.

  16. Emmm, lielākā daļa GMO augu tiek *speciāli* apgriezti reprodukcijas ziņā, tieši lai nepieļautu patvaļīgu izplatīšanos. Un pēc DNS izmaiņām viņus atkal sekvencē, lai pārliecinātos par izmaiņu lokalitāti. Tiek izšauti tumsā simtiem, tūkstošiem paraugu īdz tiek atrasts paraugs bez blakusizmaņām un tad tas tiek pavairots. Līdz ar to tu pats sev pretrunā jau esi.
    GMO un ne-GMO ir ļoti strikti jāatdala viena svarīga iemesla dēļ – pārtikušie rietumnieki ir gatavi maksāt dārgāk par ne-GMO lietām.

    GMO ir jāaudzē, jo ar tiek pašiem resursiem ir iespējams izaudzēt daudz vairāk pārtikas izmantojot GMO. Ļoti tuvu ir tas brīdis, kad pat apsējot visu labo zemi ar labību nevarēs visus cilvekus pabarot. GMO ļauj labībai augt tādos apstākļos, kur normāla labība augt nevar. Būtībā GMO ir vienkārši 1000-10000 reižu paatrināta selekcija. Neviens normāls cilvēks mūsdienās neiest ēst dabīgos rudzus vai rīsus – nevis tos, kurus kultivē cilvekiem, bet gan tos, kas mežos aug. Ar 100x mazāku produktivitāti no hektāra.

    PS> tā fona animācija nežēlīgi ēd CPU zem Linuxa.

  17. Man liekas, ka jāpalasa jaunākās zinātniskās publikācijas, ja visa tā lieta interesē. Šādos populārzinātniskos rakstos un filmās parasti ir daudz pārspīlējumu par labu autoru subjektīvajam viedoklim, kas balstās uz puspatiesiem faktiem… Es protams arī par pēc iespējas dabiskāku pārtiku un vidi Latvijā, bet bez emocionāliem pārspīlējumiem 😉

  18. Galvenais GMO sviests ir tas, ka tas ir patentēts. Zemnieks nevar vienkārši izaudzēt GMO un atlikt 1/10 sēklai nākamajam gadam, jo ja viņš tā darītu, tad tas būtu “copyright infringement”. GMO sēklas tu vienkārši nedrīksti pārstādīt, pat ja tās ir spējīgas vairoties. Vienā brīdī tu attopies, ka katru gadu tev jāpērk dārgas sēklas no kaut kādas tur aizokeāna koorporācijas, jo vietējās kultūras ir iznīkušas, vot tā kā tu tur minēji par Indiju.
    “Control oil and you control nations, control food and you control the people” -Henry Kissinger

    Droši vien šito jau esi redzējis:
    http://video.google.com/videoplay?docid=6262083407501596844

  19. Bācs! ĢMO sēklas nevar uzražot vienā dienā un uzdāvināt zemniekiem, lai sēj uz nebēdu. Lai tiktu līdz vienai tādai sēkliņai ir jāiegulda daudz ideju, darba, resursu, arī līdzekļu utt Tas taču nevienam te nav jāskaidro, vispārzināmas lietas. Kāpēc zinātniekiem būtu jānodarbojas ar labdarību, kamēr, piemēram, datoriķi kāš naudu? Visi tie hlami arī nav ne videi, ne cilvēka veselībai īpaši draudzīgi 😛 Tirgus ekonomika, paliek tirgus ekonomika un ĢMO pasliktina vispārējo situāciju tieši tik pat daudz kā visi pārējie jaunieviesumi. Mūsdienās patentē un pārdod visu sākot ar pavisam dabīgu tējas sajaukumu no augiem, kas paši izauguši ekoloģiskā vidē un sapakoti šķietami videi draudzīgos maisiņos, un beidzot ar sarežģītākām lietām, kuru ieviešana prasa gadiem ilgu darbu.Un starpcitu, tā pati ĢMO naudiņa arī tiek izlietota mērķim, lai aizsargātu dabīgās sugas. Pie viena ĢMO izgudrošanas strādā arī “kaudze” ekologu, kas par to domā. Un sēklas arī ir vairoties nespējīgas lielākoties nevis lai “iegrieztu” nabaga zemniekiem, bet, lai kavētu to izplatību vidē.
    Viss tas ir viens liels ritenis, kurā mēs šobrīd esam, un populārzinātniskie raksti, un filmas to palīdz iegriezt ar vien ātrāk nevis bremzē, jo ir kāds, kurš velta savu laiku un darbu to radīšanai, izplatīšanai, pārdošanai un beigās varbūt tie ĢMO ir mazāk kaitīgi, nekā kaudze ar sintētiskas plastmasas sajaukumu, kurā iepakoti antiĢMO propogandas filmu DVD, un skrejlapiņām, kuras tiek izbārstītas pa pilsētu nemaz nerunājot par cilvēku velti izšķiesto laiku.
    Bez šaubām var nokļūdīties un uzkonstruēt kādu supersliktu ĢMO, izgudrot kaitīgas zāles, nāvējošas baktērijas utt, bet kopumā taču cenšamies iegūt kaut ko labu un noderīgu, viss tiek arī spēcīgi kontrolēts, lai slikto pamanītu un novērstu pēc iespējas ātrāk. Jautājums ir vai mēs gribam kādu attīstību, vai ejam atpakalj. Un atbilde, manuprāt, ir tāda, ka visi atpakaļ nekad neies, jo cilvēkam vienkārši tas ir iekšā būt nemierā un gribēt atklāt kaut ko pilnīgi jaunu, pārkāpt robežas aiz kurām vēl neviens nav bijis. Daži lido kosmosā, citi rada ĢMO. Cilvēce sevi agrāk vai vēlāk iznīcinās, bet neapstāsies, lai cik tas arī nebūtu sāpīgi. Labāk ļausim strādāt speciālistiem (zinātniekiem), kuri tiešām zina, ko viņi dara, nevis “ķersimies” uz žurnālistu klačām un apšaubāmām organizācijām, kuru mērķis beigu beigās ir zem cēlām idejām paslēpts “naudas maiss”. Varbūt tas ir vienīgais veids kā paildzināt mūsu eksistenci, jo pasaulē būs kopumā mazāk nevajdzīgu lietu 😀
    Man personīgi dažas labas no “zaļi” domājošajām organizācijām liekas daudz trakākas nekā reliģiskās sektas, jo pret reliģiju cilvēkus attur aizspriedumi, bet pret “Green peace” “zāles” vēl nav izgudrotas, tie var raust uz nebēdu 🙂

  20. bet tu pati padomāji no zemnieku puses ko tas nozīmē? izskatās ka tev ir taisnvirziena domāšana.
    Neizskatās ka tu lasīji citus komentārus, tikai pēdējos, tapēc atkārtošu šeit esošo vidspārējo viedokli –

    neviens nenoliedz zinātnes kas pēta gēnus, un ĢMO produktu eksperimentus. Bet pirms šie pētnieki var garantēt ka šie produkti nekādi neietekmēs cilvēkus, eksperimentus vajag veikt laboratorijā, kaut vai tas prasītu vienu paaudzi. Labi – ja tu vēlies būt laboratorijas žurka, ēd produktus kas marķēti ar ĢMO un garantē lai visi tā tiktu marķēti. Es needīšu. Cilvēkam jādod izvēle. Un papildu ir jāgarantē lai ĢMO nekrustotos ar parastajiem un brīvi neizplatītos ar putniem un vēju.

  21. Mana atbilde arī bija tieši uz pēdejiem komentāriem. Tava komentāra pēdējai daļai es pilnīgi piekrītu. Arī tam, ka cilvēkam ir jādod izvēle un produkti jāmarķē, tas ir noteikts arī LV likumdošnā.Ja Tu pārmet man taisnvirziena domāšnau, tad tik pat labi to es varu pārmest arī Tev, ja Tu domā, ka lietojot eļļu no ĢMO rapša, Tevī nonāks rapšu gēni (eļļā vispār DNS nav) 🙂 Un neēd ĢMO, tikai un vienīgi principa pēc, bet es negribu Tevi apvainot, jo tā taču ir Tava brīva izvēle. Par zemniekiem… Ko tad viņi pērk selekcionētus augus, tie arī ir spēcīgāki par savvaļas, un tos var nomākt. Sanāk, ka runa nav tik daudz par ĢMO, jo tā ir tikai viena no metodēm kā iegūt jaunas šķirnes. Protoplastu sapludināšana tad jau ir vēl briesmīgāka, jo tu pat konkrēti nezini kādi gēni būs jaunajam augam, un kādas īpašibas izpaudīsies, bet tas neskaitās ĢMO, un tik strikti kontrolēts netiek, kur nu vēl marķēts, un tādus tu varbūt ēd uz nebēdu un vēl nosauc par ekoloģiskiem. Ir arī citas metodes, kas “ražo” daudz nekontrolētākus organismus, bet nav nekādu pierādījumu, ka apēsta (!) DNS no augiem integrētos cilvēka organismā. Toties mēs visi zinām, ka pilnīgi dabīgu vīrusu gēni integrējas cilvēku genomā un kopā ar tiem var tikt pārnesti arī citi nekontrolēti DNS fragmenti, bet cilveka imūnā sistēma ir pietiekami gudra un no dabas tā veidota, lai ar svešajiem (vienalga, kādas izcelsmes gēniem veiksmīgi tiktu galā.
    Man vienkārši nepatīk, ka cilvēkiem tiešām ir taisnvirziena domāšana, un viņi ir atraduši vienu briesmīgo, vainīgo ĢMO pret kuru patiesībā nav vairāk “apsūdzību” kā pret jebko citu, bet tam tagad tiek uzveltas visas pasaules nelaimes, jo pats termins šajā jomā neizglītotu cilvēku ausīm skan diezgan briesmīgi.
    Par vidi jautājums paliek atklāts, bet uztraukums gan vairāk bija par antibiotiku rezistences gēniem, no kuriem pēdējā laikā ĢMO konstrukcijās sāk atteikties.

  22. Līga, kāpēc tieši tajā Indijas provincē, kur audzē ģenētiski modificētu kokvilnu no Monsanto ir nesalīdzināmi vairāk zemnieku pašnāvību nekā citur Indijā? Kokvilnu taču neviens neēd.

  23. Snaut, tad jau laikam vējš būs iepūtis zemniekos Monsanto ĢM kukurūzas gēnu, kas nu ļauni integrējies to genomā 🙂

  24. N.R. par to nav nekādu šaubu, ka var piešķirt papildus īapšības! Tā ir vienmēr, tāpēc tiek veikta selekcija. Tu varētu pamatot kāds ir tas mehānisms kā palielinās orgāni no ĢMO? Alerģijas rodas ne tikai no ĢMO, ja cilvēkam ir alerģija no, piemēram, zemesriekstiem, tad arī to no sākuma nevar pamanīt, viņam sākumā ir jābūt laboratorijas žurkai un tas zemesrieksts jāapēd, lai redzētu rezultātu. Var arī netīšām apēst piparkūku, kurā ir zemesriekstu drusciņa un dabūt to pašu alerģiju. Būtībā nav starpības vai tas zemesrieksta gēns ir kaut kur mērķtiecīgi integrēts genomā, vai arī vienkārši mehāniski piejaukts. Tā ka atkal nonākam pie secinājuma, ka ĢMO nav vainīgs, tik pat labi var uzrakstīt rakstu par ļauno piparkūku. Alerģijas rodas gan no pavisam dabiskiem produktiem, gan no ĢMO, tas nav nekas jauns. Nevajag ēst tos produktus no kā ir alerģija, domāju, ka alerģiskam cilvēkam alerģija no dabiskās pārtikas un ĢMO būs apmēram vienādā proporcijā.Es lasu gan Tavis tekstīto: “Vai piemēram pavisam drošs fakts – modificētā kukurūza tiek izbarota cūkām un govīm, tu to apēd viņu gaļā. Gaļu sajauc ar modificētas sojas miltiem, un izveido desu – arī to tu apēd. Un beigās secini, ka tevī ir kartupeļa gēni – tādas problēmas sākušas parādīties ASV.” Es laikam nesapratu, ko nozīmē tas: “Tevī ir kartupeļu gēni…”

  25. Līgai – eksperimentos ir pierādīts ka pelēm, kas ēd gan ĢM soju, gan ne-ĢM soju pilnīgi atšķirīgas veidojas nākamās paaudzes. Noskaties tās filmas, tur tas viss ir uzskatāmi parādīts. Alerģijas rodas cilvēkiem kuriem tās iepriekš nav bijušas. Par to kartupeļu gēnu ziņās bija rakstīts, es nezinu kapēc tā.

  26. Varbūt tu nepamanīji, bet tas raksts ir vecāks par šo. Iesaku arī kādreiz izmantot iespējas un par dažādām lietām uzkrāt vairāk informācijas, un domāt līdzi, nevis tikai iebilst iebilšanas pēc.
    t.i. tie komentāri bija rakstīti balstoties uz informāciju kas tobrīd bija manā rīcībā. tur es rakstu ka “šobrīd nav informācijas”. nu tad ŠODIEN savukārt tāda informācija ir parādijusies. par ko tu vispār runā, tā ir loģiska notikumu attīstība. Parādas jauni fakti, situācija mainās

  27. kzh, tas jau sen ir atrunāts! Viss plūst, viss mainās…N.R.:”Šī ir mana piezīmju grāmata, atmiņas backups, papildus padsmitiem tūkstošu fotogrāfiju tā man kalpo kā iespēja atskatīties pagātnē, un redzēt kā domas mainās ar katru dienu (starp citu domas nemainot tikai muļķi un mirušie).”

  28. protams, ka cilvēka domas var mainīties, un tas ir ok. Man ar to nav problēmu. Bet – un tas mani tiešām var kaitināt – vai tiešām ir tik grūti atzīt pašu domu mainīšanās faktu, nevis izteikt kategoriskus apgalvojumus, ka ja kādam šķiet, ka tu savulaik domāji savādāk, viņš ir traks un sēnes saēdies?

  29. paga, vēlreiz – tu izlasīji vai neizlasīji tos pārējos komentārus pie tā raksta? tur ir rakstīts tas pats kas te, tikai ar atšķirību ka šodien ir parādijušies jauni fakti, kas man liek mainīt noslieci no neitrālās uz negatīvo. kas tev ir par problēmām?

  30. Līga, tu kārtējo reizi parādi ka vai nu nelasi manis rakstīto, vai vienkārši nespēj uztvert vienkārša salikuma teikumus.
    Runa nav par rapša gēna pārkļūšanu manā ķermenī, tas nav iespējams!

    Runa ir par to, ka modificējot rapsi ar mērķi padarīt to izturīgu pret aukstumu, iespējams tam tiek piešķirtas vēl kādas papildus īpašības, par kurām neviens neko nezin, jo šīs metodes nav precīzas. Iespējams viņam tagad ir lielākas spējas izraisīt vēzi. Pētījumos ir pierādīts ka ĢM soja izraisa orgānu palielināšanos un alerģijas.

  31. es vispār nesaprotu ko tu mēģini ar šo te visu pateikt? tu tiešām gribi man uzspiest ka es kādreiz esmu bijis par kaitīgas vai mākslīgas pārtikas lietošanu?
    vienīgais ko es toreiz pie lienes gribēju pateikt ir ka cilvēki nepareizi interpretē terminu ĢM

    tevis paša rakstītajā tev liekas esam kāda loģika? centies pierādīt ko tu gribi, bet tā nekad nav bijusi taisnība, lai kā tev neliktos

  32. bet tur jau arī ir atšķirība – starp neitrālu un negatīvu viedokli. tev šeit vairāki cilvēki teica, ka viņuprāt tu agrāk biji pozitīvāk noskaņots (un Sergejs pat piemetināja, ka ar lielāku daudzumu informācijas mainījusies arī attieksme), bet tu pretī teici – vienmēr esmu domājis šādi, par to tēmu vispār neesam runājuši utt.

  33. es goda vārds neatceros tādu diskusiju pie lienes, līdz ar to varu teikt ka melojis neesmu. pēdējos komentārus rakstīu tikai pārlasot sevis rakstīto tur.
    tev vispār ir kautkāda slimīga tieksme uz kautkāda idiotisma “atmaskošanu”, nav jau pirmā reize

  34. ok, varbūt man nevajadzēja citēt to teikumu par neveselīgo pārtiku. Man nebija domas apgalvot, ka tu kādreiz būtu bijis tādas atbalstītājs. Bet gan aizrādīt uz to, ka apgalvojums par to, ka tu kopš laika gala esi bijis cīnītājs pret GMO ieviešanu, ir pārspīlēts. Un ja tu tajā saskati kaut kādus uzbraucienus tavai personai, nevaru neko līdzēt.

  35. N.R. Tu saki, ka vajadzētu veselu paaudzi ilgi izpētīt ĢMO iedarbību utt, bet tajā pašā laikā veicini lielo “zaļo” organizāciju propogandu, kas sabiedē “valsti”. Kas tad dos naudu zinātniskiem pētījumiem? Pārbiedētie valsts ierēdņi, kuriem ir aptuvens un ļoti negatīvs priekšstats par ĢMO no “zaļajiem”? Nē! Monsanto, kam tas atmaksājas- jā!
    Es aizdomājos, ka šajā blogā varbūt Tev būtu jādomā vairāk par cēloņiem, nevis dabiskām sekām. Tas, ka cilvēkiem nav “zaļa” domāšana ir globalizācijas, kas veicina veiksmīgu tirgus ekonomiku, sekas, ne?

  36. O, jā! Tā tik ir doma, slēpsim faktus un maldināsim cilvekus, tā lai pa kluso uz viņiem varētu eksperimentēt, un valsts nekavētos to pasākumu sponsorēt. Lieliska stratēģija

  37. Man jau liekas, ka tieši “zaļie” slēpj faktus un tos šausmīgi sagroza! Tāpat Tu. PubMed ir ikvienam atvērts, lasi, cik gribi. Veido zinātniski pamatotus rakstus, ja esi tajā izgītots un publicē cilvekiem saprotamā valodā, nevis “viena tante teica”…

  38. Es tev devu materiālus, tu tos apskatīji?
    PubMed ?? Labs ieteikums parastajam iedzīvotājam. Jums tur ieteikums nokāpt atpakaļ uz zemes. Tur jau tā problēma ka t.s. zinātnieki savu viedokli cilvēkam saprotamā formā nesniedz. Es kā parastais pilsonis meklēju informācij un atrodu to kas ir, ja tev ir kādi pamatoti argumenti pret to kas ir minētajās filmās un rakstos – gribētu tos dzirdēt, jo citādi sanāk ka “zinātnieki” klusē, cerībā ka “zaļos” nosauks par trakiem un aizmirsīs.

    Es aicinu uz atklātību un kontaktu ar parasto iedzīvotāju. Ja ir pētījumi kas pierāda ĢM nekaitīgumu, lūdzu – dodiet mums parastam cilvēkam saprotamā valodā

  39. Jā, es apskatīju. Nu briesmīgi uztaisītas tās filmas un ļoti emocionāli. Par ne ĢMO varētu līdzīgas uzfilmēt, kas tik pasaulē mūsdienās nenotiek. Varbuut Tavs jaunais imac monitors, kuru pārbauda daudz mazāk, arī caur Tevi nākamajaam paaudzēm izraisīs vēzi.Es saprotu kāpēc uzklūp ĢMO, bet nesaprotu kāpec tas ir tik papulārs, jo tik šausmīgi daudz nepārbaudītu tik pat kaitīgu lietu mēs lietojam uz nebēdu…

  40. Visas izplūdes gāzes no automašīnām, sadzīves ķīmija, mikroviļņu krāsnis, datori, televizori, projektori, medikamenti utt Kur skaties, viss ir jauns un nepārbaudīts. Lai nu kā, bet cilvēka mūžs tomēr dēļ šiem jaunievedumiem ir vairāk nekā uz pusi garāks nekā vēl ne tik senā pagātnē. Tur ir sava loma arī ĢMO, piemēram, bez ĢM baktērijām nekad nevarētu saražot cilvēkiem nepieciešamo antibiotiku daudzumu. Bet bez mīnusiem, protams, arī neiztikt un viens atklājums dzen nākamo, kad atklāja antibiotikas, neviens nespēja paredzēt, ka tās ar laiku dēļ rezistences būs nepieciešamas ar vien vairāk, bet tik daudz cilvēku dzīvības pateicoties tām ir glābtas…

  41. Drusku nesapratu par to Monsento un tiem graudiem….. Tipa tie Indieši nopērk graudus, bet tie esot derīgi tikai vienu gadu, ja jau viņiem nākamgad jāpērk atkal – pareizi? A kur tad tas Monsento dabū tos graudus – kāpēc tad viņam tie rudzi nenobeidzas? tad viņš ķipa audzē normālu labību un tad tos graudus modificē un pārdod – Kautkas te neiet kopā…..

Leave a Reply to Anonymous Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.