Notici Ziemassvētkiem
Ziemassvētku laiks tuvojas. Brīžiem es to sajūtu gaisā, bet vislabāk tas sajūtams kad uzsnieg sniegs. Žēl, ka sniedziņš tik ātri cik uzsniga, tik ātri arī pazuda. Man ziemassvētki vienmēr ir bijuši īpašs laiks, un asociējas ar īpašām smaržām un sajūtām, kuras neatkārtojas nekādos citos gadalaikos. Piparkūkas, pīrādziņi, mirdzoši skaista eglīte istabas stūrī, smaidīga un laimīga ģimene – tās ir manas asociācijas. Atceros kā ar māsu, mazi būdami, skrējām pie durvīm, izdzirdējuši zvanu – un tur atradām pavisam aukstu, rakstainu maisu – pilnu ar dāvanām. Gaiteņos neviena nebija! Reizēm blakus eglītei dāvanas bija uzradušās pašas no sevis, un tai blakus bija palicis atvērts logs, aizkariem plīvojot.
Es zinu ka mūsdienās ir populāri ziemassvētkus dēvēt par komerciāliem, un asociēt ar kokakolu, bet es atzīšos – tās kokakolas ziemassvētku reklāmas ir pasakaini skaistas, ar visām tām izgreznotajām smagajām mašīnām, un raksturīgo mūziku ar zvārgulīšiem. Man godīgi sakot ir vienalga vai ziemassvētkus ir izdomājuši kristieši, Hitlers, vai Asa Kandlers, man tie vienmēr būs īpaši ģimenes svētki, kad visi sanāk kopā, klusi, sveču gaismā, mūzikai skanot apēd pa piparkūkai, uzdāvina viens otram ko pavisam īpašu un personisku. Visi ir priecīgi, smejas un smaida, un uz brīdi laiks ir apstājies – nav nekādu rūpju vai raižu. Galu galā komerciālus tos padara pats patērētājs, viss jau atkarīgs no tā, kā to visu uztver, ko sagaida. Mani ziemassvētki ir pozitīvu emociju laiks, un nav svarīgi kas notiek fonā, un kādas kompānijas to izmanto. Man ir patīkami, ieejot Stokmanā sajust to ziemassvētku atmosfēru, kad pa kluso jānoskata kādas dāvanas.
Iespējams tas viss reducējas uz ģimenes tradīcijām, uz lietām ko esi iemācijies būdams mazs, uz vidi kurā esi audzis. Bet īstenībā jau pasaule ir tieši tāda, kādu tu to vēlies redzēt. Un ja tu vēlies lai pasaule būtu skaista – ziemassvētku laiks ir īstais laiks, lai sāktu tam noticēt.