Dead Poets Society (filma)
Varbūt tā ir sliktā video kvalitāte kopā ar šņācošo skaņas fonu, izbalējušās krāsas vai es nezinu kas, bet šīm astoņdesmito gadu filmām ir sava atmosfēra, kuru mūsdienās vairs nevar novērot. Ne jau visām. Šī filma plūst ļoti dabiski, un aktierspēle pārsvarā ir gluži vai dabiska.
Nekādu pārsteigumu par Robinu Viljamsu – viņš visās filmās ir pilnīgi vienāds, lai arī es nesaku ka tas ir gluži slikti. Atšķirībā no šīs konkrētās, viņam vienkārši parasti neveicās ar pašām filmām.
Filma vēsta par situāciju vecu kā pasaule – striktā skolā ir jaunais progresīvais skolotājs, kurš visiem patīk, bet beigās tiek atstādināts dēļ savām netradicionālām metodēm. Man kolekcijā ir vismaz vēl divas filmas ar precīzi tādu pašu sižetu – protams jāņem vērā ka šī filma tika filmēta pirms 20 gadiem, un pārējās ir tādas kā imitācijas.
Filmā ir daudz skaistas dzejas, un visādu motivējošu sarunu, viena no tām, kuras pēc noskatīšanās dod spēku iet un kautko darīt.
Brīžiem gan dažu tēlu rīcība šķiet dīvaina, brīžiem filma liekas par daudz sastiepta. Iespējams ka pārāk nesen skatījos tik līdzīgās Finding Forrester, Good Will Hunting, Freedom Writers, bet kopsummā šī filma neliekas tik ļoti atšķirīga vai pārāka. Kas gan tāpat nav slikti, jo minētās ir ļoti ļoti labas filmas. Ja būtu jāliek kāda atzīme, iespējams liktu astoņi, bet nekad nevar zināt kā tā atzīme man mainīsies ar laiku.
Iesaku visiem, lai dotu spērienu pa dibenu un vēlmi dzīvē ko sasniegt, kā arī visiem kurus interesē netradicionālā izglītība, dzeja, kreatīvā domāšana, netradicionāls skats uz dzīvi utt.